Par Junkera kandidatūru balsoja 422, bet pret – 250 likumdevēji. Lai iegūtu EK priekšsēdētāja amatu, Junkeram bija jāsaņem vismaz 376 balsis.
LETA jau ziņoja, ka Junkers šodien, cenšoties sev par labu pārliecināt EP deputātus, sacīja, ka Eiropai vajadzētu sevi mazāk noslogot ar ideoloģiskām debatēm, bet vairāk koncentrēties uz izaugsmes atjaunošanu, izpelnīdamies gan aplausus, gan svilpienus.
"Eiropā mēs uzvaram kopā, un kopā mēs zaudējam," 48 minūtes garajā runā Strasbūrā sacīja Junkers, izklāstot savus mērķus plašā jautājuma spektrā, sākdams ar nepieciešamību pēc lielākām investīcijām un mazākas birokrātijas un beidzot ar cīņu pret badu pasaulē.
Junkers izpelnījās vislielākos aplausus, kad viņš aicināja uz Eiropas solidaritāti migrācijas jomā, deklarējot, ka tā ir visa kontinenta, nevis tikai dienvidu valstu problēma.
Tomēr Junkers arī izpelnījās svilpienus un protesta izsaucienus no britu eiroskeptiķiem, kad viņš deklarēja, ka eiro "aizsargā Eiropu, tās ekonomiku, tās pilsoņus". Uz šo apgalvojumu kāds deputāts skaļi izsaucās "blēņas".
Pirms EP vēlēšanām maijā ETP izvirzīja Junkeru par savu kandidātu EK priekšsēdētāja amatam. Tā kā ETP EP vēlēšanās ieguva vislielāko vietu skaitu, ES valstu un valdību vadītāji atbalstīja Junkera kandidatūru šim amatam.
Kā vēsta diplomāti, par Junkera kandidatūru nobalsoja 26 valstu līderi, bet divas valstis – Lielbritānija un Ungārija – balsoja pret.
"Es ES līderiem sacīju, ka viņi piedzīvos brīdi, kad viņi nožēlos komisijas prezidenta izraudzīšanās jauno procesu. Es vienmēr aizstāvēšu Lielbritānijas intereses," pēc balsojuma par Junkeru tviterī paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons.
Lielbritānijas premjers uzskata Junkeru par vecmodīgu personu un "federālistu". Pēc Kemerona domām, Junkers nespēs veikt jaunas reformas, kas varētu pārliecināt Lielbritānijas vēlētājus palikt ES sastāvā gadījumā, ja 2017. gadā Lielbritānijā notiks referendums par izstāšanos no ES.
59 gadus vecais Junkers ir ES politikas veterāns un, vadīdams Luksemburgas valdību 18 gadus, kļuvis par visilgāk amatā bijušo dalībvalstu premjeru. Līdztekus viņš bijis pirmais eirozonas finanšu ministru sanāksmes jeb tā dēvētās Eirogrupas priekšsēdētājs.