Ukrainas valsts galva mudinājis savu Krievijas kolēģi pastiprināt valsts robežas režīmu no Krievijas puses, lai tiktu apturēta kaujinieku un algotņu iekļūšana Ukrainā, kā arī tiktu izbeigtas viņiem domāto ieroču un bruņutehnikas piegādes.
Telekonferencē piedalījās arī Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele.
Puses vienojušās nākamo telekonferenci rīkot pirmdien – tikai dažas stundas pirms patlaban izsludinātā pamiera beigu termiņa.
Savukārt Kremlis pavēstījis, ka sarunu gaitā P. Porošenko izteikts aicinājumus pagarināt Austrumukrainā izslidināto ugunspārtraukšanu.
"Tika spriests par iespēju nosūtīt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas inspektorus uz Krievijas–Ukrainas robežas pārejas punktiem. [..] Ukrainas prezidentam Porošenko tika izteikts aicinājums pagarināt ugunspārtraukšanu uz ilgāku termiņu," teikts Kremļa preses dienesta paziņojumā.
Porošenko piektdienas vakarā paziņoja, ka vienpusēji izsludinātā ugunspārtraukšana valsts austrumos tiek pagarināta uz 72 stundām. Prezidents norādīja, ka cer šajā laikā panākt progresu sarunās par viņa piedāvāto miera plānu.
Daļa separātistu līderu arī paziņojuši, ka ievēros ugunspārtraukšanu, kamēr citi to noraidījuši.
Iepriekš Kijevas vienpusēji izsludinātās ugunspārtraukšanas termiņš beidzās piektdien plkst. 22, taču tagad tas pagarināts līdz pirmdienai, 30. jūnijam, plkst. 22.
Atbilstoši Ukrainas Aizsardzības ministrijas ziņām situācija pretterorisma operācijas zonā joprojām saglabājas spraiga. Neraugoties uz vienošanos par pamieru, teroristi Doņeckas un Luhanskas apgabalos turpina apšaudīt kontrolpunktus, kā arī uzbrūk drošības spēku kolonām.
Savukārt Krievija pie robežas turpina koncentrēt karaspēku.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.