Valsts galva pirms tam bija vērsies pie senatoriem ar lūgumu atcelt augšpalātas 1. martā doto atļauju izmantot Krievijas Federācijas Bruņotos spēkus Ukrainā.
"Nolūkā normalizēt atmosfēru un atrisināt situāciju Ukrainas austrumu reģionos, kā arī ņemot vērā trīspusējo sarunu sākumu šajā jautājumā, Federācijas padomei nosūtīts pieprasījums anulēt rezolūciju", ar kuru savulaik Putins tika pilnvarots pieņemt lēmumu par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, sacīja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.