"Mūsu garantijas Polijas, kā arī mūsu sabiedroto Centrāleiropā un Austrumeiropā drošībai ir mūsu pašu drošības stūrakmens un tās ir svētas," paziņoja Obama, apmeklējot apvienoto ASV un Polijas iznīcinātāju "F-16" pilotu vienību.
Obama un valsts sekretārs Džons Kerijs otrdien ierodas Varšavā divu dienu vizītē, lai piedalītos pasākumos par godu Polijas demokrātisko pārmaiņu sākuma 25. gadadienai.
Vieni no vizītes darba kārtības punktiem būs Obamas tikšanās ar Ukrainas prezidenta amatā ievēlēto Petro Porošenko, kā arī sarunas par Ukrainas krīzes atrisinājumu ar Eiropas valstu vadītājiem.
"Kas attiecas uz jautājumiem, kuri tiks apspriesti prezidenta vizītes gaitā, mēs pamatā liksim akcentu uz mūsu atbalstu Ukrainas tautai un valdībai, mūsu NATO modernizācijas pūliņiem, Eiropas enerģētiskās drošības diversifikāciju, sarunām par partnerību transatlantiskās tirdzniecības un investīciju jomā," sacīja Obamas padomnieks nacionālās drošības jomā Bens Roudss.
Otrdien Obama tiksies ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski un premjerministru Donaldu Tusku.
"Sarunu galvenā tēma būs drošība reģionā un pasaulē, īpaši ņemot vērā notikumus Ukrainā," pavēstīja Polijas valdības kanceleja.
Centrālās un Austrumeiropas valstu prezidentu sanāksmē, kurā piedalīsies arī Obama, galvenā tēma būs Ukrainas krīze un Krievijas agresija pret Ukrainu.
Otrdien Obama uzstāsies ar runu Varšavas Pils laukumā par godu 1989. gada daļēji brīvo Polijas vēlēšanu 25. gadadienai. Trešdien Obamam un Kerijam būs sarunas ar Porošenko.
Baraks Obama otrdien arī paziņoja par iniciatīvu līdz viena miljarda dolāru (735 miljonu eiro) vērtībā, lai finansētu papildu ASV sauszemes, gaisa un jūras spēku izvietošanu "jaunajos sabiedrotajos" Austrumeiropā.
"Eiropas apliecinājuma iniciatīva" vēl ir jāapstiprina Kongresam un tā arī palielinās NATO neietilpstošo valstu, tādu kā Ukrainas, Gruzijas un Moldovas, spējas strādāt ar ASV un aliansi un būvēt pašām savu aizsardzību, paziņoja Baltais nams.
Ja Obamas plāns tiks apstiprināts, tas būs līdz šim konkrētākais ASV prezidenta mēģinājums apliecināt atbalstu sabiedrotajiem Austrumeiropā un signāls Krievijai, ka tās rīcība Ukrainā saskarsies ar ASV atbildi.
Iniciatīva paredz palielināt manevrus, apmācības un gaisa un sauszemes spēku rotāciju, kas no ASV nosūtīti uz Eiropu.
Tas ietvers ASV plānotāju grupu nosūtīšanu uz Austrumeiropas valstīm, ekipējuma izvietošanu un infrastruktūras uzlabošanu, kas varētu tikt izmantota ātrai NATO spēku izvietošanai.
Kā norādīts Baltā nama paziņojumā, plāns paredz palielinātu "ASV karaflotes piedalīšanos NATO jūras spēkos, ieskaitot pastāvīgāku izvietošanu Melnajā un Baltijas jūrā".
Papildus ierosinātajam plānam Vašingtona pārskatīs savu spēku klātbūtni Eiropā, "ņemot vērā jaunos izaicinājumus kontinentam".