Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

ES līderi uzdeva Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam pārskatīt sīki reglamentētos bloka politiskos mērķus, sākot no nodarbinātības un beidzot ar enerģētiku.

Van Rompeja secinājumi pēc divpusējām sarunām ar ES valdībām un parlamentāriešiem tiks apspriesti ES samitā jūnija beigās.

Saskaņā ar pēdējiem rezultātiem centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP) EP vēlēšanās ieguvusi 213 deputātu vietas, kamēr kreisi centriskā Sociālistu un demokrātu progresīvās alianse (S&D) – 191. Kopējais vietu skaits EP ir 751, un tādējādi nevienai no lielākajām frakcijām nav absolūtā vairākuma.

Tikmēr lielus panākumus guvušas eiroskeptiskās partijas, sevišķi Francijā un Lielbritānijā.

Van Rompejs atzina, ka vēlētāju sūtītais vēstījums ir spēcīgs un tagad, kad Eiropa sākusi atlabt pēc ekonomiskās krīzes, nepieciešams darba plāns tādās jomās kā izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja.

Eiropadomes prezidents uzsvēra, ka nepieciešama arī "spēcīga atbilde" klimata izmaiņu radītajiem izaicinājumiem un nepieciešams straujāk virzīties pretī enerģētikas savienībai un mazināt enerģētisko atkarību.

Ierodoties uz ES līderu tikšanos Briselē, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons paziņoja, ka dramatiskie EP vēlēšanu rezultāti apliecina to, ka ES kļuvusi pārāk liela, pavēlnieciska un uzbāzīga, kā arī to, ka tai vajadzētu pievērsties lietām, kas patiesi svarīgas.

Viņam piebalsoja arī Francijas prezidents Fransuā Olands, kura pārstāvētie sociālisti EP vēlēšanās cietuši graujošu un pazemojošu sakāvi, kamēr uzvaras laurus plūkusi Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā Nacionālā fronte (FN). Olands norādīja, ka "Eiropai jāņem vērā tas, kas noticis Francijā".

Līdz ar EP vēlēšanu rezultātu analīzi ES dalībvalstu līderu darba vakariņu dienas kārtībā bija arī nākamā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta kandidatūras apspriešana un citu augstāko amatu sadale.

Jau iepriekš abu lielāko EP frakciju – EPP un S&D – vadītāji otrdien vienojās par sākotnējo atbalstu Luksemburgas bijušajam premjerministram Žanam Klodam Junkeram, kuru uz EK vadītāja amatu izvirzījusi EPP.

Kamēr Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras vadītie kristīgie demokrāti (CDU) arī ir EPP sastāvā, pauda publiski atbalstu Junkeram, Kemerons, Ungārijas premjers Viktors Orbans un Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts izteica atšķirīgu viedokli.

Van Rompejs apspriedīs šo jautājumu ar ES dalībvalstu valdībām un EP jaunajām politiskajām frakcijām, tiklīdz tās noformēsies tuvākajās nedēļās.

Vasarā ES notiks visu vadošo amatpersonu nomaiņa.

Cenšoties vairot vēlētāju aktivitāti, kas EP vēlēšanās līdz šim pastāvīgi mazinājusies, pirms šī gada vēlēšanām partijas pirmo reizi izvirzīja savus kandidātus uz EK prezidenta amatu.

Teorētiski EP vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusī partija, kas šajā gadījumā ir EPP, savu pārstāvi iesēdinātu arī EK prezidenta krēslā, tomēr tas var arī nenotikt, jo prerogatīva izvirzīt ES "izpildvaras" vadītāja kandidatūru joprojām ir dalībvalstu līderu rokās. Tiesa gan, viņu nosauktajam kandidātam nepieciešams arī EP deputātu vairākuma atbalsts.

Sagaidāms, ka Žozē Manuela Barrozu pēcteča izvēle ilgs nedēļas vai pat mēnešus.