Vēlēšanu rezultāti "ir nepārprotams vēstījums, no kura mēs nevaram vienkārši atkratīties (..) un turpināt kā līdz šim", atzina Kemerons. "ES kļuvusi pārāk liela, pārāk pavēlnieciska, pārāk uzbāzīga, un tai nepieciešams pievērsties [ekonomikas] izaugsmei un darbavietām."
Viņam piebalsojis arī Francijas prezidents Fransuā Olands, kura pārstāvētie sociālisti EP vēlēšanās cietuši graujošu un pazemojošu sakāvi, kamēr uzvaras laurus plūkusi Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā Nacionālā fronte (FN).
"Eiropai jāņem vērā tas, kas noticis Francijā," atzina Olands.
Līdz ar EP vēlēšanu rezultātu analīzi otrdienas vakarā paredzēto ES dalībvalstu līderu darba vakariņu dienas kārtībā ir arī nākamā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta kandidatūras apspriešana.
Jau iepriekš abu lielāko EP frakciju – centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) un sociālistu (S&D) – vadītāji otrdien vienojās par sākotnējo atbalstu Luksemburgas bijušajam premjerministram Žanam Klodam Junkeram, kuru uz EK vadītāja amatu izvirzījusi EPP, kas EP vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu.
Kamēr Vācijas kanclere Angela Merkele, kuras vadītie kristīgie demokrāti (CDU) arī ir EPP sastāvā, jau paspējusi publiski paust atbalstu Junkeram, Kemerons, kā arī Ungārijas premjers Viktors Orbans izteikuši atšķirīgu viedokli.
Kā ziņots, Kemerons, vēršoties pie saviem kolēģiem no citām dalībvalstīm, otrdien mudinājis neļaut EP sevi "novest no ceļa", izvēloties nākamo EK vadītāju.
Britu konservatīvie vairs nav EPP sastāvā un tagad veido vairākumu Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcijā, kurā apvienojušās centriski labējās partijas, kas izturas skeptiski pret tā dēvēto ES federalizāciju.
Kemerons Junkeru uzskata par pārlieku lielu federālisma piekritēju un ir pārliecināts, ka bijušais Luksemburgas premjers var apdraudēt viņa ieceri panākt Lielbritānijas ES dalības noteikumu pārskatīšanu.
Pirms otrdien gaidāmā samita telefoniski sazinoties ar vairāku citu dalībvalstu līderiem, britu premjers uzsvēris, ka tieši viņiem ir jāizvēlas nākamais EK prezidents, neļaujot sev uzspiest EP deputātu atbalstītu kandidatūru.
"Mums jāseko korektai procedūrai, kas paredz, ka tiesības izvirzīt [kandidātu] pieder Eiropadomei," komentējot britu premjera telefonsarunu saturu, norādījis Kemerona pārstāvis.
Līdz ar desmit ES dalībvalstu vadītājiem Kemerons otrdien runājis arī ar Eiropadomes prezidentu Hermanu Van Rompeju.
Arī Orbans norādījis, ka "nepastāv automātiska saikne" starp vēlēšanu iznākumu un nākamā EK prezidenta kandidāta izvirzīšanu.
Sagaidāms, ka Žozē Manuela Barrozu pēcteča izvēle ilgs nedēļas vai pat mēnešus, un kāda no ES augstākajām amatpersonām jau atzinusi, ka pēc otrdienas neoficiālā samita nav pamata gaidīt paceļamies "balstus dūmus".