Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Cenšoties vairot vēlētāju aktivitāti, kas EP vēlēšanās līdz šim pastāvīgi mazinājusies, pirms šī gada vēlēšanām partijas pirmo reizi izvirzīja savus kandidātus uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu.

Taču nākamajam EK prezidentam vienlaikus jāiegūst gan EP, gan dalībvalstu līderu atbalsts. Tāpēc partijas cer atbalstu saviem kandidātiem nostiprināt vēl pirms otrdien gaidāmās dalībvalstu līderu tikšanās, kurā paredzēts izvērtēt vēlēšanu rezultātus.

"Esmu gatavs uzņemties komisijas prezidenta amatu," vēl svētdien paziņoja bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, kurš pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP), kas EP vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu. Viņš uzsvēra, ka sadarbosies gan ar otru lielāko EP frakciju - sociālistiem, gan ar citām partijām.

Tikmēr sociālistu kandidāts Martins Šulcs arī paziņojis, ka centīsies nodrošināt pietiekamu atbalstu savai kandidatūrai.

"Nepieciešams atrast vairākumu Eiropas Parlamentā, lai mainītu Eiropu citā virzienā," norādīja līdzšinējais EP prezidents, aicinot partijas atbalstīt viņa programmu bezdarba un sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

Nedz konservatīvie, nedz sociālisti vieni paši nevar nodrošināt sev vairākumu EP, taču Šulcs uzsvēris, ka partijām koalīcijas jāveido pēc ideoloģiskiem principiem, nevis jābalstās "aritmētiskos" aprēķinos.

Tikmēr citas partijas uzsver, ka savu atbalstu kādam no kandidātiem sniegs tikai tad, ja tiks ņemta vērā arī to programma. Piemēram, liberāļu (ALDE) kandidāts uz EK prezidenta krēslu Gijs Ferhofstads mudina veicināt dziļāku ES integrāciju, kamēr "zaļo" kandidāte Franciska Kellere uzstāj uz videi draudzīgas politikas īstenošanu.

Lai gan Junkers paudis gatavību meklēt kopsaucēju ar citām partijām, viņš atteicies "mesties ceļos to partiju priekšā, kas šajās vēlēšanās nav uzvarējušas".

Tikmēr joprojām pastāv bažas, ka ES dalībvalstu līderi var izvēlēties kādu kandidātu no malas, jo ES līgumā vienīgi teikts, ka nākamā EK prezidenta izvēlē vēlēšanu rezultāti "jāņem vērā", taču nav stingri noteikts mehānisms, kā tas veicams.

Vienlaikus Eiropas līderiem jārēķinās ar salīdzinoši lielajiem panākumiem, kādus šajās vēlēšanās guva eiroskeptiskās, galēji labējās un galēji kreisās partijas. Piemēram, Francijā vēlēšanās uzvarējusi galēji labējā Nacionālā fronte, bet Lielbritānijā - eiroskeptiskā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP).

Aiz vēlēšanu rezultātiem slēpjas "liela vilšanās" un "pilnīga uzticības zaudēšana", atzinis Šulcs.

Saskaņā ar pēdējām aplēsēm partiju iegūto balsu un vietu sadalījums EP nākamajā sasaukumā ir sekojošs: Eiropas Tautas partija (EPP) - 217 vietas (28,89% balsu); sociālisti un demokrāti (S&D) - 199 vietas (26,5% balsu); liberāļi (ALDE) - 61 vieta (8,12% balsu); zaļie un Eiropas brīvās alianse (Greens/EFA) - 50 vietas (6,66% balsu); Eiropas apvienotie kreisie/Ziemeļvalstu zaļi kreisie (GUE/NGL) - 46 vietas (6,13% balsu); konservatīvie un reformisti (ECR) - 42 vietas (5,59% balsu); Brīvības un demokrātijas Eiropa (EFD) - 33 vietas (4,39% balsu); pie frakcijām nepiederošās partijas - 37 vietas (4,93% balsu); citi - 66 vietas (8,79% balsu).