"No mūsu skatu punkta Krievijas Federācija līdz šim nav darbojusies Ženēvas saistību izpildīšanas ietvaros. Būtu vajadzīgs, lai Krievija aicina bruņotos separātistus nolikt ieročus un atbrīvot ēkas, kurās viņi nelikumīgi uzturas," sacīja van Rompejs.
Eiropadomes prezidents arī uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) stingri atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību un tāpēc nekad neatzīs nedz Krimas aneksiju, nedz svētdien notikušos "referendumus".
"Tie ir nelikumīgi, neleģitīmi un tie nepelna uzticību. Tas ir veids, kā vairot naidu," norādīja van Rompejs.
Vienīgās vēlēšanas, kuras atzīs ES, būs Ukrainas prezidenta vēlēšanas 25. maijā, uzsvēra Eiropadomes prezidents.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Svētdien Doņeckas un Luhanskas apgabalos promaskaviskie separātisti rīkoja "referendumus" par atdalīšanos no Ukrainas. Saskaņā ar organizatoru sniegto informāciju absolūtais vairums balsotāju nobalsojuši par reģionu atdalīšanos.
"Referendumus" neapmeklēja neviens neatkarīgs novērotājs. Kijeva un starptautiskā sabiedrība tos uzskata par neleģitīmiem.
Ukrainas, Krievijas, ES un ASV sarunās 17. aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim neko nav darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā.