NATO valstis samazināja savus aizsardzības budžetus pēc Aukstā kara beigām, kad sāka uzlūkot Krieviju kā partneri, norādīja F. Brīdlovs.
"Krimas aneksija [..] maina šo dinamiku," pavēstīja ģenerālis. "Mums tagad ir ļoti skaidrs, ka pašreizējā situācijā šī paradigma ir mainījusies, Krievija nerīkojas kā partneris. Manuprāt, mums ir jāpaskatās uz mūsu reaģēšanas spējām, mūsu gatavību un tad uz mūsu spēku izvietojumu, lai varētu rīkoties attiecībā uz šo jauno paradigmu, kuru mēs esam redzējuši Krimā un tagad uz Ukrainas austrumu robežas."
Atbildot uz jautājumu, vai situācija Ukrainā varētu novest pie pastāvīgi palielinātas NATO militārās klātbūtnes sabiedroto valstīs, kas robežas ar Krieviju, F. Brīdlovs pavēstīja: "Manuprāt, tas ir kaut kas, kas mums ir jāapsver."
Taču šādu lēmumu pieņems NATO līderi gaidāmajā samitā, kur viņi izskatīs jautājumu, vai alianses spēki ir pareizi izvietoti Eiropā.
NATO uz Krievijas iebrukumu Ukrainā ir atbildējusi ar spēku palielināšanu Austrumeiropā, nosūtot uz reģionu karakuģus, reaktīvos iznīcinātājus un karavīrus. Palielinātā spēku klātbūtne ir plānota līdz 31. decembrim.