Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Uz jautājumu "Vai jūs atbalstāt, vai neatbalstāt viedokli, ka jūsu apgabalam vajadzētu atdalīties no Ukrainas un pievienoties Krievijai?" 53,7% respondentu atbildējuši, ka "viennozīmīgi neatbalsta", bet vēl 16% norādījuši, ka "drīzāk neatbalsta".

Pievienošanos Krievijai "viennozīmīgi atbalsta" 7,1% respondentu, bet "drīzāk atbalsta" 8,3%.

Vēl 12,5% ir bijis "grūti atbildēt", viņi šādu viedokli "daļēji atbalsta un daļēji neatbalsta".

Aptauja veikta astoņos Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos, kur prokrieviskie noskaņojumi tradicionāli mēdz būt visspēcīgākie.

Vienlaikus aptuveni puse aptaujāto uzskata, ka jaunie Ukrainas līderi ir neleģitīmi.

Par pagaidu prezidentu Oleksandru Turčinovu šāds viedoklis ir 50,8% respondentu, bet par premjerministru Arsēniju Jaceņuku - 49,6% respondentu.

Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki pēdējās nedēļas laikā Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsākušas pretterorisma operāciju.

Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās ceturtdien Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu. Austrumukrainas separātistu līderi atteikušies šīm prasībām pakļauties, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.