"Visām pusēm jāatturas no jebkādas vardarbības, iebiedēšanas vai provokatīvas rīcības," teikts komunikē, kas izplatīts pēc Ženēvas sarunām.
"Visi nelikumīgie grupējumi ir jāatbruņo, visas nelikumīgi sagrābtās ēkas jāatdod likumīgajiem īpašniekiem, visas nelikumīgi ieņemtās ielas, laukumi un citas publiskās vietas Ukrainas pilsētās un mazpilsētās ir jāatbrīvo," teikts kopīgajā paziņojumā.
Tajā izteikts arī aicinājums uz "plašu nacionālo dialogu", norādot, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju misijai jābūt galvenajai lomai situācijas deeskalācijas programmas īstenošanā.
Paziņojumā arī ietverts aicinājums iekļaut minoritātes Ukrainas vietējās valdībās. Tā bija viena no galvenajām Maskavas prasībām.
Pagaidām gan nav skaidrs, kādus soļus gatava spert Krievija, kura faktiski stāv aiz nekārtībām un vardarbības, kas pēdējo nedēļu laikā uzliesmojušas Ukrainas austrumos.
Jau vēstīts, ka Ženēvā šodien notika Ukrainas krīzei veltītās četru pušu sarunas, kuru mērķis bija mazināt saspīlējumu Ukrainā.
Sarunās piedalījās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica.
"Ir svarīgi, lai šie pasākumi tiek īstenoti tuvākajās dienās," pēc sarunām norādīja Deščica.
Kerijs savukārt norādīja, ka Krievijas delegācija ir likusi skaidri saprast, ka ir gatava samazināt savu karavīru klātbūtni pie Ukrainas robežas, ja paredzētie pasākumi tiks īstenoti. Kerijs arī paziņoja, ka ASV tādā gadījumā apsvērs Krievijas pilsoņiem piemēroto sankciju atcelšanu.
Vienlaikus Kerijs brīdināja Krieviju, ka tai nekavējoties jāīsteno ceturtdien panāktā vienošanās, ja tā vēlas izvairīties no jaunām sankcijām.
"Es šodien nepārprotami pateicu [Krievijas] ārlietu ministram [Sergejam] Lavrovam, ka, ja mēs šīs nedēļas nogalē nespēsim saskatīt tūlītēju progresu pūliņos (..) īstenot šīs vienošanās principus, tad mums nebūs citas izvēles, kā likt Krievijai maksāt lielāku cenu," paziņoja Kerijs.
Lavrovs savukārt brīdināja Ukrainu nemēģināt pievienoties NATO, norādot, ka Krievijas puse sarunās skaidri pateikusi, ka jebkādi šādi centieni graus pūliņus "veicināt sadarbību un konstruktīvu mijiedarbību visos jautājumos, kas attiecas uz rezolūciju par pašreizējo krīzi Ukrainā".
Jau vēstīts, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki pēdējo dienu laikā Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsākušas pretterorisma operāciju.
UDD publiskojis pierādījumus par vērienīgu Krievijas militāro agresiju Ukrainas austrumu apgabalos. Agresiju īsteno Krievijas bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) izlūkošanas un diversiju grupas, liecina UDD materiāli.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins šodien pirmo reizi atzina, ka Krievijas karavīri atradušies Krimā pirms referenduma un tā laikā.
Vienlaikus viņš apgalvoja, ka Krimas aneksija neesot bijusi plānota, un turpināja noliegt, ka šādi spēki darbojas arī pašreiz Ukrainas austrumos.