Rietumvalstis pieprasījušas Krievijai pārtraukt "aplamās propagandas" izplatīšanu, kā arī atsaukt pie Ukrainas robežas dislocētos spēkus un iesaistīties miermīlīgā dialogā.
ANO Drošības padomes dalībvalstis arī norādīja, ka Krimas aneksija bija nelikumīga, un uzsvēra, ka krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumi Krimā nav notikuši.
"Sistemātiskais un mērķtiecīgais propagandas karš pret Ukrainu un tās pagaidu vadību ir ļoti bīstama spēle," norādīja Lietuvas vēstniece ANO Raimonda Murmokaite, pēc kuras lūguma trešdien tika sasaukta padomes ārkārtas sēde.
Trešdien ANO Drošības padome pulcējās, lai apspriestu ANO ģenerālsekretāra vietnieka cilvēktiesību jautājumos Ivana Šimonoviča ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Ukrainā. Šajā ziņojumā secināts, ka Krievijas sašutums par krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem Ukrainā, kas tika arī izmantots kā iegansts Krimas aneksijai, nav pamatots.
I. Šimonovičs padomei norādīja – lai gan Ukrainā notikuši uzbrukumi etniskajiem krieviem, tie nav bijuši "nedz sistemātiski, nedz plaši izplatīti".
"Tie bija izolēti incidenti, kas neobjektīvos medijos tika pārspīlēti, krievu kopienā izplatot bailes un nedrošību," skaidroja ANO ģenerālsekretāra vietnieks.
Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins paziņoja, ka ziņojums esot neobjektīvs un safabricēts, lai tas atbilstu iepriekš norādītiem secinājumiem.
Turpretī Lielbritānijas vēstnieks Marks Laiels Grants asi nosodīja Krievijas "fantastikas izteikumus" par Ukrainu, savukārt Francijas vēstnieks Žerārs Aro kritizēja Maskavas "virtuālās realitātes" propagandu.
ASV vēstniece Samanta Pauere norādīja, ka Krievija organizē "profesionālu musināšanas, separātismu un Ukrainas valsts sabotāžas kampaņu", kuru pastiprina "nedēļām ilgušā Krievijas dezinformācija un propaganda".
Trešdien aizvadītajā ANO Drošības padomes sēdē neviena valsts necentās aizstāvēt Krieviju. Maskavas tradicionālā sabiedrotā Pekina Ukrainas krīzi vien nodēvēja par "ārkārtīgi sarežģītu" un aicināja mazināt spriedzi.