Par rezolūciju nobalsoja 154 parlamentārieši, 26 bija pret, bet 14 atturējās.
"Asambleja kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un sekojošo Krimas aneksiju, kas ir nepārprotams starptautisko tiesību, tostarp ANO statūtu, Helsinku akta (..) un Eiropas Padomes pamatnormu, pārkāpums," teikts rezolūcijā. "Neviens no argumentiem, kurus piesauc Krievijas Federācija savas rīcības attaisnošanai, neatbilst patiesībai."
Dokumentā norādīts, ka gan Ukrainā kopumā, gan Krimā atsevišķi nepastāv kādi tieši draudi tā dēvētajam krievvalodīgajam mazākumam.
"Tā dēvētais referendums" Krimā bija nekonstitucionāls. Tā rezultātam un "Krievijas Federācijas veiktajai nelegālajai Krimas aneksijai nav juridisku seku, un Eiropas Padome to neatzīst", teikts rezolūcijā.
"Centienus atdalīties un integrēties Krievijas Federācijā musināja un iniciēja Krievijas varasiestādes militārās intervences aizsegā," uzsvērts rezolūcijā, vienlaikus mudinot Budapeštas memorandu parakstījušās valstis, kā arī atbilstošās Eiropas valstis "izpētīt iespējas efektīviem drošības līgumiem, lai garantētu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti".
1994. gadā, kad Ukraina atteicās no saviem kodolieročiem, ASV, Krievija un Lielbritānija Budapeštā parakstīja memorandu, apņemoties garantēt Ukrainas suverenitāti un robežu negrozāmību.
EPPA pilnībā atzīst Kijevas jauno varasiestāžu un Augstākās radas leģitimitāti, "kā arī visu to lēmumu likumību un pauž nožēlu par visiem mēģinājumiem apšaubīt jauno varasiestāžu leģitimitāti, "jo tas var kalpot vienīgi valsts destabilizācijai".
Rezolūcijā arī iekļauts aicinājums Ukrainai sarīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Šobrīd vēlēšanas paredzētas tikai 2017. gadā.
Latvijas delegātes Lolita Čigāne un Inese Lībiņa-Engere balsoja par rezolūcija pieņemšanu, bet Boriss Cilēvičs – atturējās, liecina asamblejas oficiālajā mājaslapā publicētā informācija par balsošanas rezultātiem.
Pārējo Baltijas valstu parlamentārieši – trīs Igaunijas delegāti un četri Lietuvas – visi balsoja par rezolūcijas pieņemšanu.
EPPA arī nobalsojusi par tūlītēju Krievijas karaspēka izvešanu no Krimas, ņemot vērā līguma par Krievijas Melnās jūras floti denonsāciju.
"Sakarā ar to, ka Krievijas Federācija ir denonsējusi 1997. gadā noslēgtos līgumus par Krimā izvietoto Melnās jūras floti, asambleja aicina Krieviju nekavējoties izvest savu karaspēku no Krimas," teikts papildinājumā.
Ceturtdien Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja Krimas okupācijas un aneksijas dēļ atņēmusi balsstiesības Krievijas delegācijai, kā arī izslēgusi tās pārstāvjus no visām vadošajām struktūrām.
Parlamentārieši atbalstījuši asamblejas monitoringa komisijas priekšsēdētāja Štefana Štennaha ziņojumu, kurā piedāvāts pieturēties pie tā dēvētā maigā varianta un liegt Krievijas delegācijai tiesības balsot EPPA sēdēs līdz gada beigām.
Lielbritānijas delegāta Roberta Voltera ierosinātais priekšlikums par Krievijas dalības iesaldēšanu nesaņēma vajadzīgo atbalstu.
(papildināta ar pēdējām trim rindkopām)