Krievijas likumdevēji cer, ka veiktā pārbaude novedīs pie krimināllietu ierosināšanas, tostarp pret pēdējo PSRS līderi Mihailu Gorbačovu, vēsta laikraksts "Izvestija".
Deputāti savā pieprasījumā uzsver, ka PSRS pilsoņi referendumā esot izteikuši vēlmi saglabāt komunistisko impēriju, taču toreizējie valsts vadītāji esot veikuši nelikumīgas darbības, kas novedušas pie PSRS sabrukuma.
Viņi arī atgādina, ka vēl 1991. gada 4. novembrī PSRS Ģenerālprokuratūras nodaļa uzraudzībai pār valsts drošību garantējošo likumu ievērošanu esot ierosinājusi krimināllietu pret M. Gorbačovu, taču jau nākamajā dienā ģenerālprokurors, pakļaujoties vēl amatā esošā prezidenta spiedienam, lietu esot izbeidzis.
M. Gorbačovam deputāti inkriminē PSRS Valsts padomes izveidošanu un tās vadības uzņemšanos, lai gan šāds varas orgāns Padomju Savienības konstitūcijā nav bijis paredzēts. Tieši Valsts padome pieņēma lēmumus par Baltijas valstu atjaunotās neatkarības atzīšanu, lai gan, pēc Krievijas likumdevēju domām, šādus lēmumus neesot drīkstējušas pieņemt pat konstitucionālās institūcijas.
Pieprasījuma iniciatori ir Jevgēņijs Fjodorovs un Oļegs Deņisenko, kas pārstāv valdošo partiju "Vienotā Krievija", komunisti Ivans Ņikitčuks un Oļegs Deņisenko, kā arī liberāldemokrāts Mihails Degtjarevs.
"Tas ir ļoti svarīgi, jo līdz pat šim brīdim nav sniegts nekāds tiesisks novērtējums valsts sadalīšanai," norādījis M. Degtjarevs. "1991. gada notikumu sekas mēs ievācam joprojām. Cilvēki Kijevā iet bojā un turpinās iet bojā to vainas dēļ, kas pirms daudziem gadiem Kremlī pieņēma lēmumu sagraut valsti."
Savā pieprasījumā likumdevēji norādījuši, ka šādiem "noziegumiem" neesot noilguma, bet M. Gorbačovs nebaudot nekādu tiesisko imunitāti.