Intervijā Latvijas Radio Rasmusens uzsvēris, ka augsti vērtā Baltijas valstu dalību NATO militārajās misijās, taču militāro spēju uzlabošanā vēl ir jāveic būtiski ieguldījumi, lai aizsardzības budžeti sasniegtu 2% no ikešzemes kopprodukta. NATO vadītājs kā pozitīvu piemēru izcēla Igauniju, kura spējusi aizsardzības budžetu palielināt līdz minētajiem 2%, neskatoties uz ekonomisko krīzi.
Rasmusens atzina, ka Eiropa savas drošības nodrošināšanā ir atkarīga no sadarbības ar ASV. Rasmusens ir pārliecināts, ka NATO ir gatava un spējīga nodrošināt aizsardzību jebkurai no organizācijas dalībvalstīm.
Runājot par Baltijas valstu aizsardzības plāniem un iespējamu nepieciešamību tos pārstrādāt pēc Krimā pieredzētās Krievijas agresijas, Rasmusens piekrita, ka, balstoties uz Krimas pieredzi, šie plāni ir jāattīsta.
Vaicāts, kā uzlabot Baltijas valstu aizsardzību, Rasmusens atzīmēja, ka šī jautājuma kontekstā vēl tiks lemts, vai Baltijā aktīvāk īstenot mācības vai arī palielināt NATO spēku militāro klātbūtni.