Televīzijā pārraidītajā uzrunā Olands pavēstīja, ka ir sadzirdējis vēlētāju vēstījumu un nolēmis "sākt jaunu nodaļu" savā prezidentūrā.
"Esmu sadzirdējis jūsu vēstījumu, tas ir skaidrs. Nav pietiekamu pārmaiņu un ir pārāk liels gausums. Nav pietiekami darbavietu un tādēļ ir pārāk liels bezdarbs. Nav pietiekama sociālā taisnīguma un ir pārāk daudz nodokļu," sacīja Olands. "Šis vēstījums ir adresēts man personīgi. Man ir jāatbild."
Francijas prezidents arīdzan solīja, ka Valss vadīs "saskaņotāku un vienotāku komandu".
LETA jau ziņoja, ka līdzšinējais Francijas premjerministrs Žans Marks Ero pirmdien iesniedzis demisijas rakstu.
Ero demisionējis dienu pēc municipālo vēlēšanu otrās kārtas, kurās valdošie sociālisti piedzīvoja smagu sakāvi.
Valss līdz šim bijis vispopulārākais valdības ministrs.
Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām Valsu atbalsta 46% respondentu, kas ir divas reizes vairāk, nekā šobrīd atbalsta Olandu vai Ero.
Kopš 2011. gada, kad Valsam neizdevās kļūt par sociālistu kandidātu uz prezidenta amatu, viņa popularitāte ir aizvien pieaugusi.
51 gadu vecais Spānijā dzimušais politiķis stingri vērsies pret nelikumīgām čigānu apmetnēm, aizstāvot šo apmetņu likvidēšanu.
Jau vēstīts, ka pēc "Melnās svētdienas", kurā gan galēji labējā Nacionālā fronte (FN), gan opozīcijā esošā centriski labējā Tautas kustības savienība (UMP) guvusi nepieredzēti lielus panākumus visā valstī, pret Olandu tika vērsts arvien lielāks spiediens veikt izmaiņas valdības sastāvā.
Tāda mēroga sakāvi, kādu sociālisti cietuši šī gada municipālajās vēlēšanās, partija vēl nebija piedzīvojusi. Tikmēr FN guvuši līdz šim lielākos panākumus, izcīnot absolūtu uzvaru 11 pilsētās, un kopumā visā valstī to municipālajās padomēs pārstāvēs vairāk nekā 1200 deputāti.
Taču vēl lielāku paniku sociālistu rindās izsaukuši UMP panākumi. Bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī dibinātā konservatīvā partija, par spīti pieticīgajām prognozēm, ieguvusi mēru amatus daudzās pilsētās, kas savulaik tikušas uzskatītas par kreiso partiju atbalsta punktiem. Ja UMP klāsies tikpat labi arī 2017. gadā paredzētajās parlamenta vēlēšanās, tad konservatīvie bez lielām pūlēm atgūs varu arī visā Francijā.
Olanda pirmais pārbaudījums pie balsošanas urnām kopš ievēlēšanas prezidenta amatā 2012.gadā izrādījās "īsta katastrofa", atzīst sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma IFOP direktors Frederiks Dabi.