Sākotnējie rezultāti liecina arī, ka ievērojamu atbalstu vēlēšanās guvusi centriski labējā Tautas kustības savienība (UMP).
Kā liecina Francijas Iekšlietu ministrijas publiskotie sākotnējie vēlēšanu rezultāti, UMP un tās sabiedrotie visā valstī saņēmuši 46,5 % balsu, bet sociālisti un to sabiedrotie ieguvuši 37,7 % balsu.
Savukārt par FN nobalsojuši 4,7 % vēlētāju. Tas partijai ir būtisks sasniegums salīdzinājumā ar 2008. gada municipālajām vēlēšanām, kurās FN ieguva vien 0,9 % balsu.
Galēji labējo kandidāti uzrādījuši labus rezultātus vairākās svarīgās pilsētās, un 30. martā gaidāma vēlēšanu otrā kārta.
Vēlētāju aktivitāte svētdien bija 64,1 % salīdzinājumā ar 66,5 % 2008. gadā.
Kādā pilsētiņā FN kandidāts ieguvis 50,3 % balsu, uzvarot jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
FN cer, ka tās kandidāti pēc vēlēšanu otrās kārtas kļūs par mēriem desmit līdz 15 vidēja lieluma pilsētās. Ja šo mērķi izdosies sasniegt, partija būs pārspējusi savu 1997. gada rekordu, kad par pilsētu mēriem kļuva četri tās kandidāti.
Tikmēr sociālisti, reaģējot uz FN panākumiem, atzinuši, ka daļa vēlētāju, iespējams, paudusi neapmierinātību ar pašreizējo valdību.
"Daļa vēlētāju ar savām balsīm vai ar nepiedalīšanos vēlēšanās pauda savas bažas un pat šaubas," paziņoja premjerministrs Žans Marks Ero.
Ž. M. Ero mudinājis vēlētājus aktīvi piedalīties vēlēšanu otrajā kārtā, lai apturētu "FN virzību".
Savukārt UMP aicināja tos vēlētājus, kas balsojuši par FN kandidātiem, otrajā kārtā savu balsi atdot par UMP.
Francijas municipālajās vēlēšanās cīņa notiek par 36 000 mēru krēslu ciematos, pilsētiņās un Francijas lielākajās pilsētās.