"Skaidrs, ka Krimā notiek intervence un nav izslēgts, ka tāda var būt arī [pārējā] Ukrainas teritorijā. [..] Es nevaru teikt, ka gaidu to, bet, ja karš būs, tas ir mans pienākums. Mums ir jāaizstāv sava valsts," norāda 33 gadus vecais inženieris un armijas rezervists Romāns Suržikovs, piebilstot, ka "desmit miljoni vīru ir gatavi ķertie pie ieročiem".
Reaģējot uz Krievijas armijas iebrukuma draudiem, Ukraina svētdien izsludināja vispārēju armijas rezervistu mobilizāciju un kaujas gatavību armijā.
Uz valdības aicinājumu atsaukušies simtiem ukraiņu, izveidojot garas rindas pie rekrutēšanas centriem.
Aizsardzības ministrija atteicās ziņu aģentūrai AFP atklāt, cik daudzi ir pieteikušies, jo tā ir slepena informācija.
Rekrutēšanas birojā Kijevas centrā bija sapulcējušies vairāk brīvprātīgo, nekā tas spēja apkalpot, tādēļ tika pieņemts lēmums biroju līdz ceturtdienai slēgt.
Arī R. Suržikovam tika ieteikts atnākt pēc pāris dienām un atstāt savus datus. Līdz šim iesaukta tikai neliela daļa rezervistu, un viņš nav to vidū.
Rekrutēšanas biroja darbinieks Vladimirs Bjkovskis AFP norādīja, ka lielākā daļa vīriešu, kas grib iestāties armijā, ieradušies pēc pašu iniciatīvas, nevis tikuši uzaicināti, un daudzi ir vīlušies, ka mobilizācija vēl nenotiek pilnā apmērā.
"Mēs vēl sakām viņiem, lai pagaida, ka mēs piezvanīsim viņiem, kad pienāks laiks," norādīja V. Bjkovskis.
Pretimnākšanu izrādījuši arī uzņēmumi, piemēram, piedāvājot piegādāt datorus Ukrainas armijai, kas ir piedzīvojusi labākus laikus.
Eksperti iespējamo karu starp Ukrainu un Krieviju jau salīdzinājuši ar Dāvida un Goliāta cīņu.
Krievijas armijā ir aptuveni 845 000 vīru, Ukrainas armijā – tikai 130 000, turklāt slikti ekipēti. Ukrainas armijai ir novecojis aprīkojums un ierobežots kadru militārpersonu skaits.
Paturot to prātā, "cilvēki, protams, ir nobijušies, un es arī esmu nobijies", atzīst V. Bjkovskis, kurš arī pats pieteicies armijā. Tomēr viņš pauda pārliecību, ka tas ir ukraiņu pienākums.
Citā Kijevas rekrutēšanas centrā kāds 23 gadus vecs students AFP norāda, ka viņu pieteikties armijā pamudinājušas atmiņas par gandrīz 100 nogalinātajiem protestētājiem Maidanā.
"Pēc tā, kas notika, [..] būtu kauns neiet un nepieteikties," uzsver brīvprātīgais. "Es domāju, ka tas tiks atrisināts mierīgi, jo visa pasaule atbalsta Ukrainu, un Ukrainas pusē ir patiesība. Bet, ja Putins izlems sākt karu [..], daudzi vīrieši būs gatavi aizstāvēt valsti."
Kā jau LETA ziņoja, Krimas pussalu savā kontrolē pārņēmuši bruņoti karavīri, kuru formām nav uzšuvju un nacionālās atšķirības zīmju. Ukrainas armijas un drošības spēku daļas bloķējošajiem militārajiem transporta līdzekļiem ir arī Krievijas numura zīmes.
Kaut arī Kremlis uzstāj, ka Krimā darbojas "vietējie pašaizsardzības spēki", plaši tiek uzskatīts, ka Ukrainai piederošajā pussalā izvietojušies Krievijas bruņotie spēki.