Nesen no Ukrainas atgriezies neatkarīgais žurnālists Imants Liepiņš, kuram lūdzām īsumā komentēt, kas tad īsti notiek Ukrainā un kāds noskaņojums valda Kijevas ielās.
"Tas, kas pašlaik notiek Ukrainā, vairs nav revolūcija, bet pilsoņu karš. Pēc tam, kad tika nogalināti pirmie pieci protestētāji janvārī, baidos, ka šīs nedēļas laikā upuru skaits pieaugs līdz simtam.
Ukrainā noskaņojums ir kareivīgs un nepadosies ne viena, ne otra puse. Jebkādi mēģinājumi risināt sarunas ir neveiksmīgi. Abām pusēm nav neviena kopīga saskares punkta, jo tauta prasa reformas konstitūcijā, izbeigt klanīties Krievijas priekšā un sākt reāli beidzot apkarot korupciju, bet diemžēl prezidenta administrācijas viedoklis ir tieši pretējs. Viņi uzskata, ka ir jāatbalsta oligarhi un jāļauj korupcijai vērsties plašumā kā līdz šim. Protams, viņi oficiāli tā nesaka, bet tas ir veids, kā viņi rīkojas. Viņi uzskata, ka jābalstās uz Krievijas interesēm un tās finansiālo atbalstu. Kijevā jau četras nedēļas atrodas Vladimira Putina galvenais ideologs Vladislavs Surkovs no laikiem, kad viņš tikai sāka strādāt Kremlī, un kurš izdomāja terminu "vadāmā demokrātija". Krievija viņu aizsūtījusi palīgā Viktoram Janukovičam, kurš labprāt izmanto viņa padomus un palīdzību.
Ukrainā, atšķirībā no Eiropas valstu vairākuma, ne tikai valdības puse, bet arī protestētāji ir apmācīti karadarbībai, jo tur joprojām pastāv obligātais militārais dienests, ko iziet visi vīrieši un brīvprātīgi arī daudzas sievietes. Visi protestētāji nav kaut kādi bezzobaini liberāli studenti kā Rietumos, bet visi ir dienējuši karotāji, kam ir sapratne par operatīvo un taktisko darbību. Tāpēc arī viņi spēj atsist uzbrukumus un iet pretuzbrukumos.
Turklāt arī valsts spēki nav viendabīgi. Ir tā saucamais "Berkut" jeb specvienība, kuru vislabāk raksturo tas, ka vēl nesen tās nosaukums bija "OMON". Tad ir parastā milicija, kas vienkārši nodrošina kārtību un ne pārāk uzbrūk protestētājiem, bet, ja sākas kautiņš, tad arī viņi ir spiesti iejaukties. Ir fiksēts, ka viņi atņēmuši "berkutiešiem" sagūstītus cilvēkus, kas tiek sisti, un milicija viņus ir nodevusi slimnīcai. Tad vēl ir regulārā armija, kurai ir vairākas vienības. Pašlaik regulārā armija nekādi nav iejaukusies notikumos. Ne velti prezidents Janukovičs vakar nomainīja armijas komandieri, kurš teica, ka armijas pienākums ir aizsargāt valsti, nevis šaut pašai uz saviem iedzīvotājiem.
Kas notiek dažādos Ukrainas reģionos, to ir grūti pateikt. Droši vien piepildīsies tas scenārijs, ka Ukrainas rietumos un centrālajā daļā daudzas vietējās varas pāries tautas pusē, savukārt, kas notiks austrumos un Krimā, ir grūti prognozēt. Centrālajā laukumā ir sabraukuši cilvēki no visiem Ukrainas reģioniem. No dažiem vairāk, no citiem mazāk. Nevar teikt, ka tie būtu vienīgi rietumu Ukrainas nacionālisti.
Manuprāt, Janukovičs šobrīd izskatās līdzīgi Čaušesku vai tamlīdzīgiem diktatoriem, kas atļauj apšaut paša tautu. Visi šie protesti novembrī sākās miermīlīgi ar domu, ka Ukrainai vajag vairāk skatīties uz Eiropas pusi, nevis Krieviju. Taču prezidenta administrācija atbildēja ar arvien pieaugošu niknumu un beigās jau atklātu karadarbību no savas puses. Būtu viņi ļāvuši protestiem norimt pašiem no sevis, nekas nebūtu mainījies. Bet tagad ir iznākusi revolūcija."
Internetā ir publicēts emocionāls video, kurā ārvalstu iedzīvotājiem skaidroti Ukrainā notiekošie nemieri un lūgts atbalsts:
*"Es vēlos, lai jūs zināt, kāpēc tūkstošiem cilvēku visā valstī ir izgājuši ielās," stāsta video redzamā meitene. "Ir tikai viens iemesls. Mēs vēlamies būt brīvi no diktatūras, mēs vēlamies būt brīvi no politiķiem, kas strādā tikai sev, kuri ir gatavi šaut, sist un ievainot cilvēkus tikai par to, ka viņi grib saglabāt savu naudu un māju."
"Mēs vēlamies būt brīvi," turpina sieviete, skaidrojot, ka kādu dienu Ukrainas tauta var palikt bez sakariem ar ārpasauli un pakļauta vardarbībai. "Tāpēc es jūs lūdzu palīdzēt," vēsta video, skaidrojot, ka to var izdarīt kaut tikai ar informācijas izplatīšanu par Ukrainā notiekošo. "Parādiet, ka jūs atbalstāt mūs."
* Tulkojums no portāla "Delfi.lv"