Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Mēs uzskatām, ka ukraiņiem pašiem jāatrod izeja no politiskās krīzes. (..) Mēs sagaidām, ka visi citi Ukrainas partneri sekos šim principam," kopīgā preses konferencē ar savu vācu kolēģi Franku Valteru Šteinmeieru norādīja Lavrovs.

Vienlaikus viņš apsūdzēja Eiropas Savienību (ES) centienos paplašināt savu "ietekmes sfēru", piespiežot Ukrainu dibināt ciešākas attiecības ar Briseli uz Krievijas rēķina.

"Es pilnībā piekrītu Frankam Valteram, ka nevajadzētu būt nekādām ietekmes sfērām. Taču, spiežot Ukrainu nosliekties uz vienu pusi, sakot, ka tai jāizvēlas vai nu starp ES, vai nu Krieviju, Eiropas Savienība patiesībā cenšas radīt šādu ietekmes sfēru," sacīja Krievijas ārlietu ministrs.

"Tas ir acīmredzami, un nekādi skaisti vārdi to nevar mainīt," piebilda Lavrovs. "Man šķiet nepareizi un nepiedienīgi ik dienu nosūtīt dažādus pārstāvjus, vienlaikus runājot par brīvu izvēli. Viņi Kijevā ierodas bez uzaicinājuma un liek Ukrainas varasiestādēm izdarīt ES un ASV tīkamo izvēli."

Turpretī Vācijas ārlietu ministrs noraidīja pārmetumus, ka ES jauktos Ukrainas lietās, un mudināja visas puses pēc iespējas ātrāk rast izeju no krīzes.

"Ukrainā nenotiek ģeopolitiska šaha spēle. Mums jāļauj ukraiņiem atrast savu ceļu," piebilda augstais viesis.

Jau vēstīts, ka Vācijas ārlietu ministrs ieradies divu dienu vizītē Maskavā, lai ar Lavrovu pārrunātu satraucošo situāciju Ukrainā.

Vēl pirms došanās uz Krieviju Vācijas ārlietu ministrs laikrakstam "Kommersant" uzsvēra, ka Krievijai ir būtiska loma risinājuma panākšanā Ukrainā.

"Neviens nav ieinteresēts turpmākā situācijas eskalācijā Kijevā," norādīja ministrs. Visām valstīm jāatbalsta Ukrainas valdības un opozīcijas dialogs un "šajā ziņā Krievija arī var sniegt būtisku ieguldījumu," viņš piebilda.

Pēc ministra teiktā, Ukrainas nākotni būtu jānosaka vēlēšanām, nevis vardarbībai, kurā cietuši simtiem cilvēku, bet vairāki gājuši bojā. "Laba nākotne Ukrainai nevar tikt veidota uz vardarbības un ekstrēmisma pamatiem," sacīja ministrs.

Šteinmeiers ieradies pirmajā vizītē Krievijā, kopš viņš decembrī stājās Vācijas ārlietu ministra amatā.

Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) liela kredīta saņemšanu.

Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.

Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.

Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku - kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtībās uzdarbojas radikāļi.

Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.