Saskaņā ar spēkā esošo komiteju procedūru EK var apstiprināt dažas tiesību normas, ja ministru padomē, noraidot priekšlikumu, nav kvalificētā vairākuma.
19 dalībvalstis otrdien paziņoja, ka balsos pret atļauju audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu, norādot gan uz veselības un vides riskiem, gan arī uz Eiropas Parlamenta (EP) iebildumiem šajā jautājumā.
Taču ar šo dalībvalstu balsīm nebija pietiekami, lai nepieļautu šādu lēmumu, jo trīs lielās dalībvalstis, kuru balsīm ir lielāks svars, paziņoja, ka negrasās pievienoties ieceres pretinieku rindām. Lielbritānija un Spānija atbalsta šādas kukurūzas audzēšanu, bet Vācija paziņoja, ka tā grasās atturēties šajā jautājumā.
Par ģenētiski modificētas kukurūzas audzēšanu iestājās arī Igaunija, Somija un Zviedrija, bet Beļģija, Portugāle un Čehija atturējās.
Jau vēstīts, ka arī Latvija ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē stingri iestājās pret ģenētiski modificētas kukurūzas sēklu ielaišanu ES tirgū.
EK komisāriem tagad būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā.
Diskusiju gaitā vairāku ES dalībvalstu ministri norādīja uz absurdo situāciju, proti, lai gan vairums bloka dalībvalstu un EP iebilst pret atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas audzēšanai, EK tik un tā vēlas virzīt šo priekšlikumu apstiprināšanai.
Jo īpaši asu neapmierinātību pauda Francijas, Itālijas, Luksemburgas un Ungārijas ministri, brīdinot par aizvien pieaugošo plaisu starp ES institūcijām un sabiedrību pirms maijā gaidāmajām EP vēlēšanām.
"Vairums ir pret, tad es nesaprotu, kā mēs to varam apstiprināt. Jo īpaši pirms ES vēlēšanām. Tas ir bīstami ES institūciju tēlam, tas vairos ideju, ka Eiropa nefunkcionē vai slikti funkcionē," norādīja Francijas ES lietu ministrs Tjerī Repentēns. "Komisārs mums saka, ka tiek ievērota komiteju procedūra. Kurš to varēs izskaidrot ES vēlēšanu kampaņā? Kurš varēs izskaidrot to, ka vairums ir pret, taču tas tik un tā tiek apstiprināts?"
Turpretī patērētāju lietu komisārs Tonio Borgs atbalstīja EK ieceri, norādot, ka bloka dalībvalstis nav aizliegušas ģenētiski modificētu kukurūzu, vien noteikušas ierobežojumus tās ieviešanai ES tirgū.
"Šī kukurūza jau apstiprināta pārtikai un lopbarībai. Kā gan tas nākas, ka tā var būt bīstama audzēšanai, bet ne izmantošanai pārtikā un lopbarībā?" vaicāja komisārs.
Viņš arī norādīja, ka pagājuši 13 gadi, kopš EK pirmo reizi nāca klajā ar ierosinājumu ieviest šo kukurūzas šķirni, un kopš tā laika ES pārtikas drošības aģentūra sniegusi sešus pozitīvus zinātniskos atzinumus.
"Neviens nevar teikt, ka mēs sasteidzām šo lietu," uzsvēra T. Borgs.
Jautāts, kādas ir izredzes, ka EK apstiprinās dalībvalstu kritiku izraisījušo ieceri, T. Borgs atzina, ka viņš ir "piesardzīgi optimistisks".
Tikmēr vides aizstāvju organizācijas "Greenpeace" un "Friends of the Earth Europe" informē, ka ģenētiski modificētās kukurūzas šķirne 'Pioneer 1507' kaitē tauriņiem un kodēm.
Pēdējā ģenētiski modificētā kultūraugu šķirne, kuras audzēšana tika atļauta ES, bija kartupeļu šķirne 'Amflora' 2010. gadā, tomēr tās lietošanu ES tirgū aizliedza 2013. gada decembrī ar ES Vispārējās tiesas spriedumu. Vienīgā ģenētiski modificētā šķirne, ko pašlaik atļauts audzēt ES, ir 'Monsanto' izplatītā kukurūzas šķirne '810', tomēr tās atļaujas pagarināšana jau vairākus gadus pēc kārtas ir atlikta.