Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ierosinātās likuma izmaiņas paredz, ka eitanāziju varēs veikt arī nedziedināmi slimām nepilngadīgām personām, ja vien mazgadīgie būs spējīgi pieņemt šādu lēmumu un viņus mocīs "nepanesamas un neremdināmas sāpes". Viņiem konsultāciju sniegs ārstu komisija, un būs nepieciešams saņemt neārstējamā pacienta vecāku apstiprinājumu.

Šis priekšlikums Beļģijā jau izraisījis plašus protestus, kas turpinājās arī trešdien.

Domājams, ka Beļģijas parlamenta apakšpalāta likuma izmaiņas apstiprinās. Lai tās stātos spēkā, nepieciešams karaļa paraksts, ko analītiķi uzskata vien par formalitāti.

Decembrī jau šī iecere tika apstiprināta Beļģijas Senātā.

Vēl trešdien Beļģijas parlamentā bija kaismīgas diskusijas par šo ierosinājumu.

Ieceres pretinieki norādīja, ka nevajadzētu pakļaut riskam viegli ievainojamus bērnus, jo viņi paši nav spējīgi pieņemt tik smagu lēmumu. Tikmēr priekšlikuma atbalstītāji uzstāja, ka eitanāzija ļautu atvieglot neārstējami slimo bērnu bezgalīgās ciešanas.

Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka beļģi atbalsta ierosinātās likuma izmaiņas šajā jautājumā.

Pret nepilngadīgo eitanāziju asi iestājas arī Beļģijas katoļu baznīca. Arī ap 160 pediatru trešdien mudināja atlikt balsojumu, jo, viņuprāt, iecere nav pietiekami labi sagatavota un tā nemaz nav nepieciešama.

Beļģijā eitanāzija tika legalizēta 2002.gadā, attiecinot to uz personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

Pirms tam tas bija noticis tikai Nīderlandē, kur eitanāzija tiek attiecināta arī uz bērniem no 12 gadu vecuma.

2009. gadā arī Luksemburgā tika legalizēta eitanāzija, kas gan attiecas tikai uz pieaugušajiem.

Šveicē ārstiem ļauts sniegt palīdzību nedziedināmiem pacientiem, kuri nolēmuši izbeigt savu dzīvi, taču pati eitanāzija šajā valstī nav atļauta.

2012. gadā Beļģijā reģistrēti 1432 eitanāzijas gadījumi, kas ir par 25% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vairums pieaugušo, kas izšķīrās par labu eitanāzijai, bija vecumā virs 60 gadiem un viņiem bija neārstējama vēža forma.