Datu nozares speciālisti uzskata, ka mūsu dzīvi drošāku spētu padarīt vienots Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības regulējums, kas varētu tikt pieņemts tuvāko mēnešu laikā.
Saskaņā ar aptaujām 74 % eiropiešu uzskata, ka personas datu izpaušana ir neizbēgama mūsdienu dzīves sastāvdaļa, vienlaikus raizējoties, ka savus datus nākas izpaust pārāk bieži.
Nedrošība un kontrole
Nepamatota svešu personas datu izpaušana, to publiskošana internetā, identitātes zādzības ‒ tie ir tikai daži no pārkāpumu veidiem, par kuriem pērn Datu valsts inspekcijai sūdzējušies Latvijas iedzīvotāji. Lai gan daudziem joprojām neizprotama, datu aizsardzības problēma pēdējos gados kļuvusi aizvien aktuālāka ES valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotājiem.
"Nesen aptaujājām Vidzemes Augstskolas studentus, un gandrīz 90 % atzina, ka viņiem zvanīts no uzņēmumiem, ar ko tiem iepriekš nav bijusi darīšana," stāsta Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas biroja Latvijā vadītāja v. i. Marta Rībele. "Taču nereti arī mēs paši grēkojam. Tā, piemēram, mūsu ES datu reformai veltītā konkursa uzvarētāja, jaunā žurnāliste kopā ar kolēģiem veica eksperimentu, kurā pēc vairāku cilvēku ierakstiem sociālajos tīklos diezgan precīzi "uzzīmēja" viņu intereses un dienaskārtību. Īpaši par to jāatceras mazu bērnu vecākiem, izglītojot savas atvases, piemēram, ka nedrīkst "Draugiem.lv" atklāt "esmu mājās viens".
Tāpat par tendenci liecina cits secinājums no Vidzemes Augstskolas studentu ekspresaptaujas, proti, tikai puse aptaujāto internetā dzēš sīkdatnes jeb cookies, pēc kurām var noteikt mūsu paradumus."
Eiropas Datu aizsardzības dienai veltītajā digitālās ēras pēcpusdienā datu aizsardzības eksperti uzsvēra, ka daudzi nemaz nav aizdomājušies par to, ka, arī lejupielādējot aplikācijas, diezgan brīvi dodam pieeju savas mobilās ierīces datiem.
Tiesības tikt aizmirstam
Lai izglītotu Latvijas iedzīvotājus datu aizsardzības jomā, EP izstrādājis ieteikumus privātuma aizsardzībai internetā (tos var atrast vietnē europarl.lv). Tostarp tiek atgādināts dažādiem kontiem izvēlēties dažādas paroles, pēc iespējas samazināt personisko datu un attēlu publiskošanu internetā, vienmēr izlasīt sīkā drukā rakstīto informāciju, pirms reģistrēties kāda pakalpojuma lietošanai, un apzināties savu internetā veikto darbību sekas.
"Cilvēkiem nav ne jausmas, ka ikreiz, kad viņi ar klikšķi apstiprina kādu vienošanos, viņi paraksta juridiski saistošu līgumu ar pakalpojuma sniedzējiem," vienā no EP veidotajiem video par datu aizsardzību norādījis jurists ar daudzu gadu pieredzi šajā nozarē.
To, ka savu tiesību zināšana ir labākā ķīla personiskās drošības garantēšanai, uzsver arī Tieslietu ministrijas preses sekretāre Līva Rancāne. Viņa norāda: ikvienam jāatceras, ka viņam ir tiesības atsaukt doto piekrišanu par savu personas datu apstrādi, lūgt savus datus dzēst, kā arī pieprasīt no uzņēmuma informāciju, ar kādu mērķi un kādā veidā viņa personas dati ir izmantoti un kam tie tiek nodoti.
L. Rancāne uzsver: svarīgi šos principus ņemt vērā ne tikai laikā, ko pavadām internetā, ‒ mūsu datu drošība var tikt apdraudēta arī citās situācijās, piemēram, kļūstot par kāda veikala klientu lojalitātes kartes īpašnieku. Speciāliste uzsver, ka ikvienam uzņēmumam klients jāinformē par to, kādiem nolūkiem tas grasās izmantot viņa privātos datus.
"Piemēram, ja nepieciešams identificēt klientu, kā tas notiek ar lojalitātes karšu starpniecību, uzņēmums drīkst prasīt vārdu, uzvārdu un vēl kādu citu unikālu identifikatoru, teiksim, dzimšanas gadu vai apdzīvotas vietas nosaukumu, taču nedrīkst prasīt, piemēram, personas kodu," skaidro L. Rancāne. "Attiecībā uz pārējiem datu veidiem uzņēmumam ir jāsaņem indivīda piekrišana konkrētajam datu apstrādes veidam."
Jāpiebilst, ka ikvienam cilvēkam ir iespēja divas reizes gadā pieprasīt informāciju, kādas ziņas par viņu ir valsts rīcībā un kas šo informāciju ir pieprasījis. Savukārt portālā "Latvija.lv" ikviens var uzzināt virkni ziņu par sevi no 32 reģistriem, piemēram, noskaidrot, kādi dati ir Iedzīvotāju reģistrā, kādi apmaksātie valsts veselības pakalpojumi izmantoti, kāda biometrijas informācija ir fiksēta, darba devēja veiktās sociālās iemaksas u. c. informāciju.
Vienots regulējums palīdzēs
L. Rancāne pauž cerību, ka nozīmīgus uzlabojumus datu aizsardzības jomā varētu sniegt vienots ES regulējums, par ko šobrīd tiek diskutēts Eiropas Parlamentā un ES Ministru Padomē.
"Apspriešanā esošajā regulā iekļauti noteikumi attiecībā uz ikviena iedzīvotāja tiesībām saņemt informāciju par savu datu apstrādi, tiesībām prasīt savu datu dzēšanu, kā arī noteikti konkrēti pasākumi, kas būtu jāveic pakalpojuma sniedzējam vai pārzinim, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību. Jaunā regulējuma mērķis ir modernizēt jau pastāvošos principus, izveidojot vienotus datu aizsardzības noteikumus, kas būtu spēkā visā ES teritorijā," skaidro speciāliste.
Jāatgādina, ka pašreizējie datu aizsardzības noteikumi ir spēkā vēl no tā sauktās pirmsinterneta ēras. M. Rībele piebilst, ka jaunie datu aizsardzības noteikumi atvieglos dzīvi arī uzņēmumiem, kas darbojas ārpus ES dalībvalstu robežām.
Iepriekš:
Aktuāli ikvienam: reklāmas vēstuļu dēļ e-pasts kļūst aizvien grūtāk izmantojams