Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"ES izvērtēs to, kādas sekas šai iniciatīvai ir uz ES-Šveices attiecībām kopumā," teikts pēc referenduma rezultātu izziņošanas izplatītajā paziņojumā.

EK pauda "nožēlu" par referendumu, kura atbalstītā nostāja "vēršas pret personu brīvu pārvietošanos starp ES un Šveici".

Kaut arī Šveice nav ES dalībvalsts, tā 1999. gadā ir parakstījusi līgumu par pilsoņu brīvu pārvietošanos un īsteno to kopš 2002. gada.

Lai gan svētdienas balsojums bija tikai par šo jautājumu, tā rezultāts var apdraudēt Šveices tirdzniecību ar ES, no kuras tās ekonomika lielā mērā ir atkarīga.

Brisele jau skaidri ir norādījusi, ka Berne nedrīkst selektīvi izraudzīties ES priekšrocību vidū.

ES dzīvo aptuveni 400 000 Šveices pilsoņu, daudziem no viņiem ir arī vēl kādas citas valsts pilsonība. Vairāk nekā miljons ES pilsoņu patlaban dzīvo Šveicē.

Šveicē svētdien notikušajā referendumā vēlētāji atbalstījuši priekšlikumu par imigrācijas kvotu atjaunošanu ES pilsoņiem, liecina oficiālie rezultāti. Referendumā iniciatīvu atbalstījuši 50,34% tā dalībnieku, vēstīja Šveices raidsabiedrība.

Referenduma priekšlikuma iniciatore bija galēji labējā Šveices Tautas partija (SVP).

Šveice no imigrācijas kvotām ES pilsoņiem atteicās 2007. gadā. Paredzams, ka to atjaunošana saasinās valsts attiecības ar ES un Šveices valdībai būs trīs gadu laikā no jauna jāvienojas ar ES par kvotām.

Tautas partija apgalvo, ka imigrācijas dēļ Šveicē sarūk vietējo strādnieku algas, pieaug īres maksas un zemes cena, bet veselības, izglītības un transporta sistēmas tiek pārmērīgi noslogotas.

Daži imigranti Šveicē ierodas, tikai sociālo pabalstu vilināti, skaidro partija.

Šveices valdība, parlamenta vairākums un lielākās rūpniecības, lauksaimniecības un veselības aprūpes organizācijas savukārt neatbalstīja Tautas partijas ieceri, norādot, ka ārvalstu strādnieki ir vitāli nepieciešami valsts ekonomikai.

Kritiķi arī norādīja, ka kvotu atjaunošana izjauks saistītos ekonomiskos līgumus.