Neatbilstošas izglītības dēļ pasaulē analfabētisms ir daudz plašāk izplatīts, nekā iepriekš uzskatīts, teikts UNESCO ziņojumā.
Katrs ceturtais jaunietis vāji attīstītajās valstīs nespēj izlasīt teikumu, bet Subsahāras reģionā šis rādītājs sasniedz pat 40 %.
ANO ar terminu "jaunieši" saprot cilvēkus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, lai gan UNESCO šī definīcija atšķiras dažādos reģionos.
"Kāda jēga no izglītības, ja bērni pēc vairākiem skolā pavadītiem gadiem nav apguvuši nepieciešamās prasmes?" vaicā teju 500 lapaspušu garā ziņojuma autore Paulīne Roza.
nekā trīs ceturtdaļas sākumskolas skolotāju ir apguvuši nacionālajā standartā noteiktās prasmes, bet 120 miljoniem bērnu sākumskolas vecumā bijusi vien niecīga pieredze skolā vai pat vispār nav bijusi nekāda saistība ar skolu, noskaidrots UNESCO ziņojumā.
"Cena par to, ka 250 miljoni bērnu nav apguvuši pamatprasmes, ekvivalenta 129 miljardiem dolāru jeb 10 % no globālajiem izdevumiem pamatizglītībai," teikts ziņojumā.
37 pētījumā apskatītās valstis zaudē vismaz pusi pamatizglītībai atvēlētā finansējuma, jo bērni nemācās, norāda UNESCO.
Tikmēr tādās augsti attīstītās valstīs kā Francija, Vācija un Lielbritānija imigrantu atvases atpaliek no saviem vienaudžiem, un tām ir daudz sliktāki rezultāti minimālo mācību mērķu sasniegšanā.
Ar līdzīgām problēmām Austrālijā un Jaunzēlandē saskaras arī pamatiedzīvotāju bērni.
Tādēļ ziņojuma autori mudina uzmanību veltīt ne tikai skolās uzņemto bērnu skaitam, bet arī vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai un labākai izglītības kvalitātei.
"Piekļuve [izglītībai] nav vienīgā krīze – sliktā kvalitāte kavē mācības pat tiem, kuriem izdodas nokļūt skolā," uzsver UNESCO ģenerāldirektore Irīna Bokova, piebilstot – ir skaidrs, ka neizdosies sasniegt 2000. gadā noteiktos Tūkstošgades attīstības mērķus.
Savukārt P. Roza norāda – pēc 2015. gada, izvirzot jaunus mērķus, jāgādā, lai katrs bērns ne tikai nonāktu skolā, bet arī apgūtu nepieciešamās zināšanas.