Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Divu gados vecu pāru pašnāvības, kas notika novembrī, un kādas politiķes sirdi plosošais stāsts, kā viņa vērojusi savas neārstējami slimās mātes nāvi pēc pārmērīgas zāļu devas ieņemšanas, ir satriecis un aizkustinājis visu Franciju, kur eitanāzija joprojām ir aizliegta.

"Iespēja izdarīt medicīniski asistētu pašnāvību (..), mūsuprāt, ir tuvu nāvei esoša vai neārstējamas pataloģijas nomocīta pacienta leģitīmās tiesības, kas pirmkārt balstītas nepārprotamā piekrišanā un pilnīgā apziņā," atzinusi komisija, kuras sastāvā ir 18 pilsoņi, kas pārstāv visus sabiedrības slāņus.

Tā dēvētā Pilsoņu apspriede ieteikusi ļoti specifiskos apstākļos, piemēram, tad, ja pacients nespēj tieši dot savu piekrišanu, atļaut arī eitanāziju, taču noraidījusi vispārēju šādas prakses legalizāciju.

Asistētā pašnāvība, kas legalizēta Šveicē, dod tiesības ārstam nodrošināt pacientu ar visiem medikamentiem un palīglīdzekļiem, kas ļauj tam izbeigt savu dzīvi, taču pats pašnāvības akts pacientam jāveic patstāvīgi.

Eitanāzija jau ir solis tālāk, kas ļauj ārstam pašam ievadīt nāvējošo medikamentu devu. Šāda prakse jau ir atļauta Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

2005. gadā Francijā jau tika atļauta tā dēvētā pasīvā eitanāzija, kuras laikā ārsts pārstāj sniegt pacientam dzīvības uzturēšanai nepieciešamo medicīnisko aprūpi.

Savā pagājušā gada priekšvēlēšanu kampaņā Olands solīja pievērsties eitanāzijas jautājumam, un nesenās aptaujas liecina, ka 92% francūžu atbalsta eitanāziju gadījumos, kad pacients, kas cieš no "neārstējamas un nepanesamas slimības", vēlas mirt.

Debates šajā jautājumā kļuva emocionālas pēc tam, kad novembrī divi padzīvojuši pāri Parīzē izdarīja pašnāvības, atstājot savu soli paskaidrojošus vēstījumus.

Viens no pāriem pašnāvību izdarīja greznajā viesnīcā "Le Lutetia". Viņi sevi nosmacēja, uzmaucot galvā plastikāta maisiņus. Kad istabu apteksne uzgāja abus rokās sadevušos mirušos, viņa atrada arī pirmsnāves vēstījumu, kurā aizgājēji bija uzsvēruši savas "tiesības uz cieņpilnu nāvi".

Nedaudz vēlāk partijas "Eiropas ekoloģija - Zaļie" (EELV) pārstāve Sandrīne Ruso savā blogā publicēja sirdi plosošu stāstu par to, kā kopā ar tēvu deviņas stundas vērojusi savas mātes lēno nāvi pēc pārmērīgas zāļu devas ieņemšanas.

"Viņa pašnāvību neizdarīja prieka dēļ. Viņa to izdarīja tāpēc, ka zināja, ka neviens neatvieglos viņas ciešanas, vismaz ne tik lielā mērā, lai viņa mirtu ar cieņu," savā 8. decembra grēksūdzē raksta Ruso. "Taču viņas agonija bija ilga. Medicīniski neuzraudzītās ciešanas vilkās deviņas stundas."