Ziņojums, kuru vasarā pasūtīja premjerministrs Žans Marks Ero, iecerēts kā pamats turpmākās imigrantu integrācijas politikas izstrādei, kuru apstiprināšanai parlamentā paredzēts iesniegt 2014. gadā.
Paredzēts, ka valdība ziņojumā iekļautos ieteikumus sāks apspriest janvārī.
Viens no ziņojuma autoru ieteikumiem, kas šobrīd piesaistījis vislielāko francūžu uzmanību, paredz, ka, atzīstot "dažādo identitāšu bagātību", jāatceļ 2004. gadā noteiktais aizliegums skolās valkāt parandžas.
2004. gada likums aizliedz skolās nēsāt jebkādus uzkrītošus reliģiskus simbolus, tostarp arī krucifiksus un ebreju kipas.
Pirmais pret šo ieteikumu vērsies bijušais Francijas premjerministrs Fransuā Fijons.
"Man premjerministrs jābrīdina par šo priekšlikumu īstenošanas briesmām. Tie darbosies, lai šķeltu francūžus, un baros ekstrēmismu," teikts F. Fijona izplatītajā paziņojumā.
Tomēr izredzes, ka šāds priekšlikums patiesi varētu tikt īstenots, šķiet, ir niecīgas, jo tas prasītu graujošu sabiedriskās domas pavērsienu.
Kā liecina aptauja, kas veikta pagājušā gada oktobrī, 89 % francūžu iebilst pret parandžu valkāšanu valsts skolās.
Tomēr ziņojums uzkurinājis senās debates, un sabiedrība prasa, lai politiķi šajā jautājumā kārtējo reizi izteiktos.
"Nedomāju, ka mēs atgriezīsimies pie likuma par parandžām," jau paziņojis pie varas esošo sociālistu Nacionālās sapulces frakcijas pārstāvis Tjērs Mondons, kurš valdību pielīdzinājis pārcentīgiem skolēniem, kas var aiziet par tālu, nonākot pie "riskantām" formulām.
Taču ziņojumā ir arī citi ieteikumi, kas, domājams, izsauks asu sabiedrības reakciju. Viens no tiem rosina vispār atteikties no termina "integrācija", aizstājot to ar "līdztiesīgu kopdzīvi" ("vivre ensemble egalitaire").
"Mēs vēlamies mainīt pieeju integrācijai," izteicies premjerministra biroja pārstāvis. "Mēs virzāmies uz politiku, kas stingri balstīta līdztiesībā un cīņā pret diskrimināciju."
Ziņojuma autoriem adresētā vēstulē Ž. M. Ero norādījis, ka integrācija būšot sekmīga vienīgi tad, "ja mēs pieņemsim gadsimtos atstāto imigrantu bagātīgo mantojumu par Francijas identitātes sastāvdaļu".
Arī vienā no ieteikumiem francūži mudināti atzīst "savas identitātes Ziemeļāfrikas dimensiju". To, autoruprāt, varot paveikt, "veicinot arābu valodas apgūšanu skolās, kā arī piedāvājot citu afrikāņu valodu" kursus.
Autori arī iesaka paredzēt Francijā jaunu krimināli sodāma nodarījuma veidu – "rasistisku aizskārumu", kā arī izveidot īpašu līdztiesības tiesu.