Kopējā bojāgājušo skaitā iekļauti gan vardarbībā bojāgājušie, gan tie cilvēki, kuru nāve būtu bijusi novēršama un kuru nāve saistīta ar starptautisko iebrukumu, nemiernieku rīkotajiem terora aktiem un tiem sekojošajām sociālajām problēmām.
Pētījumu veikuši ASV, Kanādas un Bagdādes universitāšu pētnieki sadarbībā ar Irākas Veselības ministriju.
Pētījumā nosauktais Irākas karā bojāgājušo cilvēku skaits ievērojami pārsniedz Lielbritānijā bāzētās nevalstiskās organizācijas "Iraq Body Count" aplēses, ka ar Irākas karu saistītā vardarbība prasījusi gandrīz 115 000 civiliedzīvotāju dzīvības. "Iraq Body Count" aprēķini balstīti uz mediju sniegto informāciju, slimnīcu un morgu apkopotajiem datiem, kā arī oficiālo institūciju un nevalstisko organizāciju apkopoto informāciju.
Otrdien ASV publicētajā pētījumā aptverts lielāks laika posms, un pētījuma veikšanā izmantotas aptaujas ar mērķi iegūt informāciju par laika posmā no 2003. līdz 2011. gada vidum bojāgājušo cilvēku skaitu.
Lielākajā daļā nāves gadījumu vainojama vardarbība, bet trešajā daļā konstatēta netieša saistība ar karu un šie nāves gadījumi nav iekļauti līdzšinējos pētījumos, skaidro Vašingtonas Universitātes sabiedrības veselības pētniece Emija Hagopiana.
Piemēram, par netiešu saistību ar karadarbību pētnieki uzskata gadījumu, kad grūtniecei bijušas smagas dzemdības, taču viņa nav varējusi vērsties pēc palīdzības, jo notikušas kaujas, vai arī gadījumu, kad persona iedzērusi saindētu ūdeni, vai arī gadījumu, kad pacients slimnīcā nav saņēmis palīdzību, jo viss ārstniecības personāls bijis pārslogots, sniedzot palīdzību karā ievainotajiem.
"Tie ir netieši [saistītie] nāves gadījumi, un tie ir svarīgi," uzsver Hagopiana.
Pētījuma mērķis ir sniegt plašāku ainu par kara izraisītajām ciešanām un likt valdībām rūpīgāk apsvērt kaitējumu, ko izraisa karadarbība, piebilst pētniece.
"Manuprāt, ir svarīgi, lai cilvēki saprastu kara ietekmi uz sabiedrības veselību, cilvēku dzīvi. Šī valsts ir mainījusies uz visiem laikiem," komentējot situāciju Irākā, pārliecināta Hagopiana.
Pētījums veikts, apjautājot pieaugošos no 2000 nejaušā kārtā izraudzītām mājsaimniecībām 100 dažādās Irākas vietās. Aptaujas dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu, vai kāds ģimenes loceklis kopš kara sākuma ir gājis bojā.
Izmantojot datus, ko sniedza 1960 no izraudzītajiem respondentiem, pētnieki aprēķināja mirstības līmeni pirms kara un pēc tā sākuma. Sareizinot šos datus ar kopējo iedzīvotāju skaitu, tika iegūti dati par kara tieši un netieši izraisīto nāves gadījumu skaitu.
Pēc pētnieku aprēķiniem, ar Irākas karu līdz 2011. gada vidum tieši vai netieši saistīti 405 000 nāves gadījumu. Aptuveni 70% nāves gadījumu no 2003. līdz 2011. gadam vainojama vardarbība, galvenokārt apšaudes un sprādzieni. Koalīcijas spēki tiek vainoti 35% vardarbības izraisītajiem nāves gadījumiem, bet nemiernieki atbildīgi par 32%. Pārējos gadījumos vainojami noziedznieki (11%), Irākas drošības spēki (1%) vai arī vainīgais nav zināms (21%).
Savukārt tajos nāves gadījumos, kas nav saistīti ar vardarbību, visbiežāk konstatētas sirds slimības. Otrais visbiežākais nevardarbīgās nāves cēlonis ir hroniskās slimības un vēzis.