Iniciatori arī iesaka samazināt referendumu rīkošanai nepieciešamo pilsoņu parakstu skaitu, vienlaikus nosakot, ka referendumos pieņemtie lēmumi grozāmi tikai referenduma ceļā.
Par lēmumu reģistrēt iniciatīvas grupu, atļaujot tai vākt pilsoņu parakstus referenduma rīkošanai, balsojuši astoņi CVK locekļi, pret to – trīs, bet viens atturējies.
Referenduma iniciatori aicina grozīt Lietuvas konstitūciju, nosakot, ka zeme, iekšējie ūdeņi, meži un parki var piederēt vienīgi Lietuvas Republikas pilsoņiem un valstij.
Kā skaidrojis iniciatīvas grupas pārstāvis Alfrēds Šļužs, pārdodot zemi ārvalstniekiem, "tiek pārkāpts Lietuvas teritoriālās integritātes princips". "Tajās vietās, kur ārzemnieki jau saimnieko, [viņi] izturas barbariski, pilnīgi neņemot vērā cilvēku prasības," viņš norādījis.
Referenduma iniciatori uzsvēruši, ka vienīgi vēlas atjaunot valsts konstitūciju 1992. gada redakcijā, kas bija spēkā līdz 1996. gadam, bet tad tika grozīta, gaidot uz iestāšanos Eiropas Savienībā un nosakot, ka zemes pārdošanu ārvalstu tiesību subjektiem reglamentē konstitucionālais likums.
Vienlaikus iniciatori iesaka, ka ierosinājumu grozīt vai papildināt Lietuvas konstitūciju Seimam var iesniegt parlamenta deputātu grupa, kurā pārstāvēta vismaz ceturtā daļa deputātu, vai arī 100 000 balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu. Viņi norāda, ka pašreizējā prasība trīs mēnešu laikā savākt 300 000 parakstu ir pārāk sarežģīti izpildāma.
CVK priekšsēdētāja vietniece Laura Matjošaitīte iniciatīvas grupas pārstāvim vaicāja, vai grupa neuzskata, ka atviegloti referenduma rīkošanas nosacījumi var tikt izmantoti bezatbildīgi, savukārt A. Šļužs pauda pārliecību, ka piedāvātais skaitlis ir "racionālāks par tagadējo".
Kā izteicies CVK loceklis, Lietuvas juristu biedrības pārstāvis Jons Udris, iniciatīvas grupas piedāvātais formulējums attiecībā uz zemes pārdošanu ārvalstniekiem "faktiski nozīmē Lietuvas izstāšanos no ES".