Padomei bija uzticēts izpētīt jautājumu par Šveices tipa eitanāziju, kad pacientam tiek apzināti iedota nāvējoša medikamentu deva, un nākt klajā ar rekomendācijām. Padome savu lēmumu pieņēma ar balsu vairākumu.
Vienlaikus tā pauda atbalstu pasīvajai eitanāzijai, kad pēc pacienta lūguma tiek pārtraukta ārstēšana, ūdens un barības vielu uzņemšana, kā rezultātā pacients nomirst.
Padome par pieņemamu uzskata arī nomierinošu līdzekļu došanu pacientiem, lai iemidzinātu viņus līdz brīdim, kad viņi šķiras no dzīves, gadījumā, ja pacienti, kas lūguši pārtraukt ārstēšanu, to prasa.
Nomierinošie līdzekļi domāti, lai atvieglotu pacienta ciešanas, nevis izraisītu viņa nāvi, intervijā radio "Europe1" norādīja Rennas universitātes slimnīcas doktors Vensāns Morels.
Olands pirmdien paziņoja, ka pēc debatēm viņa valdība pieņems likumu, kas regulēs šo jautājumu, un tas tiks izdarīts līdz šā gada beigām.
Prezidents ir paudis pārliecību, ka esošā likumdošana nespēj palīdzēt cilvēkiem, kuri ir nedziedināmi slimi.
Februārī padome paziņoja, ka likumam būtu jāļauj pacientam nomirt, pārtraucot ārstēšanu, tad, ja pacients cieš no slimības, kurai ārstēšana vairs nelīdz, un viņa lūgums ir skaidrs un neatlaidīgs. Tomēr padome norādīja, ka pacienta apstākļi būtu jāapstiprina veselai mediķu komandai, nevis vienam ārstam.
Padome savos atzinumos nelietoja vārdu "eitanāzija", bet runāja par "asistēto pašnāvību".
Padome ir ieņēmusi kategoriski noraidošu nostāju pret tādām organizācijām kā Šveices asistēto pašnāvību klīnika "Dignitas", kur pacienti pēc pašu vēlēšanās var saņemt letālu injekciju arī tad, ja necieš no neārstējamas slimības.
2005. gadā Francija jau atļāva ārstiem izrakstīt pacientiem pretsāpju līdzekļus tādos apjomos, kuru iedarbības blakusefekts ir pacienta dzīves saīsināšana.
Francijas Nacionālās demogrāfijas padomes apkopotā informācija liecina, ka ik gadu Francijā vidēji notiek aptuveni 3000 eitanāzijas gadījumu, kas visi ir nelegāli.