Kreisi centriskās partijas kandidāti guvuši uzvaru 11 provinču galvaspilsētās, par kurām notika cīņa vēlēšanu otrajā kārtā, tostarp tradicionālajos labējo atbalsta bastionos.
Vislielāko pārsteigumu sagādājuši vēlēšanu rezultāti Romā, kur līdzšinējais mērs Džanni Alemano, kurš pārstāv labējos, zaudējis mazpazīstamajam Demokrātiskās partijas kandidātam Ignacio Marīno, kurš saņēmis 63,9 % balsu.
Alemano atzinis savu sakāvi, norādot, ka vēlēšanu iznākums viņa pārstāvētājai centriski labējai Brīvības tautas partijai (PDL) "nav pozitīvs". Neapmierinošajā iznākumā viņš vainoja itāļu neapmierinātību ar politiku.
Vairumā no aptuveni 60 pilsētām, kurās svētdien un pirmdien notika atkārtota balsošana, uzvarējuši Demokrātiskās partijas kandidāti. Savukārt atbalsts populistiskajai Pieczvaigžņu kustībai, kura februārī notikušajās parlamenta vēlēšanās izcīnīja vairāk nekā 25 % balsu, strauji krities.
Pirmajā balsošanas kārtā, kad balsošana notika 563 pilsētiņās un pilsētās, neviens no Pieczvaigžņu kustības kandidātiem nespēja izcīnīt augstāku rezultātu par trešo vietu, tādēļ otrajā raundā šīs partijas virzītie pretendenti nepiedalījās.
Galvaspilsētā vēlēšanās piedalījās vien nepilni 45 % balsstiesīgo. Šāda vēlētāju aktivitāte Itālijā ir neierasti zema, jo parasti pie balsošanas urnām dodas aptuveni 70 % balsstiesīgo. Visā valstī aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās 48,6 %.
Sociologs Pjerdžordžio Korbeta laikrakstā "Le Messagero" norāda, ka zemā vēlētāju aktivitāte ir "trauksmes signāls, kuru politiķi turpina ignorēt".
Tikmēr sabiedriskās domas pētījumu institūta "IPR Marketing" analītiķis Antonio Noto zemajā vēlētāju aktivitātē vaino ekonomikas krīzi. "Dati apliecina, ka vietējās pašpārvaldes, tostarp mēri, krīzes dēļ zaudē ietekmi. Tā kā trūkst finanšu līdzekļu, viņi nevar veikt uzlabojumus pakalpojumu jomā," analītiķis skaidro avīzei "La Repubblica".