Mākoņdatošana, kas reiz sākās kā eksperiments, tagad ir kļuvusi par vienu no būtiskākajām IT jomām. Pēdējos desmit gados mākoņdatošana ir mainījusi IT nozares iespējas un to, ko mēs sagaidām no mākoņdatošanas, norāda IT risinājumu izplatītāja "Baltimax" pārdošanas vadītājs Deivids Pelenis.
"Diskusijas un šaubas par mākoņdatošanu jau ir norimušas, vairums drošības ekspertu piekrīt nostājai, ka mākoņdatošanas drošība ir pārāka par tradicionālajiem IT līdzekļiem," atzīst D. Pelenis.
Mākoņdatošana arvien biežāk kļūst par pamatu jaunām tehnoloģijām – jaunās paaudzes digitālajai uzņēmējdarbībai, elastīgākiem un dažādām vajadzībām pielāgojamiem risinājumiem. Tāpēc IT menedžeriem pastāvīgi jāadaptē savas stratēģijas, lai tās tiktu līdzi mākoņdatošanas iespējām. Tiek prognozēts, ka nākotnē visas IT sistēmas darbosies tikai datu mākoņos.
"Arvien izteiktāka kļūst tendence, ka šobrīd vairums inovāciju tiek pārceltas uz datu mākoņiem vai arī tiek veidotas, iesākumā ņemot talkā mākoņdatošanu. Aizvien vairāk ražotāju izstrādā savus produktus, paturot prātā to piemērojamību mākoņdatošanai, parādās arī atsevišķi mākoņdatošanas pakalpojumi. Mākslīgais intelekts, strauji augošais lietu internets – tās ir tikai dažas no šobrīd aktuālajām inovācijām," stāsta D. Pelenis.
Šīm tendencēm viegli padodas arī bizness – dažāda lieluma uzņēmumi un organizācijas izvēlas mākoņdatošanas risinājumus tradicionālo IT risinājumu vietā. Saskaņā ar "Eurostat" datiem 2016. gadā Eiropā mākoņdatošanu izmantoja 21 % uzņēmumu, vislielākais pieaugums fiksēts lielajos uzņēmumos (+10 %).
Savu serveru vai datu glabātavu izmantošana arvien biežāk tiek vērtēta kā konservatīva – uzskatot, ka atteikšanās no inovācijām bremzē biznesa konkurētspēju.
Eksperti atzīst – ja tagad uzņēmēji, atsakoties no inovācijām, vēl nemana lielu atšķirību no līdzīgiem uzņēmumiem, nākotnē šī starpība būs ievērojami izteiktāka un tas var beigties ar skumju scenāriju – uzņēmuma bankrotu vai darbības apturēšanu.
Tomēr ne visi uzņēmumi var izmantot mākoņdatošanas pakalpojumus tiem piemērojamo stingro drošības un regulējuma aspektu dēļ, tāpēc šiem uzņēmumiem joprojām jāsargā dati iekšējās, lokālās sistēmās.
"Kamēr regulējuma politika mainās lēnāk, nekā attīstās tehnoloģijas, uzņēmumiem nākas samierināties ar esošo stāvokli. Taču lielāku problēmu saskatu tajā, ka no inovācijām uzņēmumus attur nevis tiesiskais regulējums un reāli apdraudējumi, bet dažādi mīti, nepamatotas bailes, kas bieži saistītas ar sarežģītiem tehnoloģiskiem terminiem," tā situāciju komentē D. Pelenis.
Eksperti arī norāda, ka stratēģija "viss mākoņos" uzņēmumos var tikt ieviesta pakāpeniski – tā vietā, lai vienā piegājienā pārceltu visus datus uz centriem mākoņos, var sākt ar izmantojamās programmatūras nomaiņu pret mākoņdatošanas vai SaaS pakalpojumiem.