Saslimšana ar putnu gripu beidzas letāli
Ar putnu gripu slimo vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimības vīrusu izplata savvaļas putni, piemēram, baloži vai zvirbuļi, bet jo īpaši – ūdensputni. Mājputni var inficēties, gan nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem putniem, gan uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni. Ar dzīvām vistām putnu gripu uz Latviju atvest nevar, jo no valstīm, kur slimība konstatēta, neizved nedz dzīvas vistas, nedz vistu gaļu un olas.
Putnu gripu ierosina vīruss, kura apvalkā atrodas divi proteīni, hemaglutinīns un neiraminidāze ar vairākiem apakštipiem. Vairākums apakštipu kombināciju neizraisa saslimšanu, taču daži apakštipi ir ļoti bīstami un var izraisīt saslimšanu arī cilvēkiem. Ūdenī vīruss atkarībā no temperatūras var saglabāties vairākas dienas, pat nedēļas, fekālijās – līdz trim dienām.
Slimībai izšķir divas formas: zema patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsta patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, jo šādos gadījumos putni ir jālikvidē.
Slimības simptomi ZPPG putniem ir šķaudīšana, acu asarošana, iesnas, depresija un dējības pasliktināšanās, APPG – pēkšņa un strauja slimības norise, nespēks, depresija un atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, drudzis, izmainīta gaita, zilgana ādas krāsa un masveida putnu nobeigšanās. Inficētie putni iet bojā dažu dienu laikā.
Kas notiek, ja putnu gripa ir klāt
Ja putnu gripas uzliesmojums tiks konstatēts kaut vai nelielā piemājas mājputnu saimniecībā, ap to trīs kilometru rādiusā tiks noteikta aizsardzības zona un 10 kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Mājputni slimības skartajā novietnē tiks iznīcināti, bet ierobežojumu zonās noteikts mājputnu un no tiem iegūtu produktu tirdzniecības un pārvietošanas ierobežojums. Tas attieksies uz visām šajās zonās esošajām dzīvnieku novietnēm un pārtikas aprites uzņēmumiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti atgādina, ka šopavasar nenotiks tirdzniecība ar vistām un cāļiem. Tā iespējama tikai gadījumā, ja cāļi tiks pirkti noteiktā novietnē un pārvesti uz citu, izslēdzot iespēju inficēties.
Jāievēro biodrošības pasākumi
Minimālās biodrošības prasības nozīmē to, ka mājputnu novietnē netiek ienests savvaļas putna līķis vai jebkāds cits inficēts materiāls, vai priekšmets, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs. Tāpat jāierobežo nepiederošu personu piekļūšana mājputnu turēšanas vietām. Nepieciešamības gadījumā apmeklētāji jānodrošina ar vienreizlietojamu vai tīru aizsargapģērbu un aizsargapaviem. Savukārt tiem, kuri strādā ar mājputniem, jāmazgā rokas ar ziepēm un karstu ūdeni, jādezinficē apavi un rokas.
Ja putnu īpašniekam rodas aizdomas par mājputnu saslimšanu – putni neēd, nedzer, tiem ir asiņaina caureja, smakšanu –, jāziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai.
Nelielo saimniecību īpašniekiem kā vislabākais aizsardzības līdzeklis tiek ieteikts putnus bīstamajā periodā turēt vietā, kur tie nevar saskarties ar putnu gripas ierosinātājiem.
Putnu gripas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumus dzīvnieku īpašniekam kompensē tikai tajā gadījumā, ja ir izpildītas dzīvnieku veselību reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Taču tas attiecas tikai uz lielo putnu novietņu īpašniekiem, bet ne sīkajām piemājas saimniecībām.
"Zinot par putnu gripas izplatību Eiropā, kā arī vērojot, kādus drošības pasākumus ikdienā veic kolēģi cūku audzētāji, mēs, olu ražotāji, tāpat kā līdz šim ievērojam biodrošības pasākumus: nepiederošu personu iekļūšana vistu novietnē ir izslēgta, darbinieki izpilda personiskās higiēnas prasības, pie ieejas vistu novietnē novietoti dezinfekcijas paklāji, bet mašīnām, kas ved olas, iebraucot ražotnes teritorijā, tiek dezinficētas riepas," skaidro Ropažu novada zemnieku saimniecības "Rasas" vadītājs Aigars Kleins, kura ģimenes uzņēmums jau gadsimta ceturksni nodarbojas ar olu ražošanu.
"Iespējamo putnu gripas pārnēsātāju baložu iekļūšana vistu novietnē nav iespējama, bet tam, kā tikt galā ar zvirbuļiem, drošas receptes nav, jo putnu aizbaidīšana, piemēram, ar ultraskaņu, ietekmē arī vistas.
Par drošības pasākumiem esam konsultējušies arī ar kolēģiem no uzņēmuma "Balticovo" un šonedēļ kopā ar citiem olu un vistu gaļas ražotājiem piedalīsimies apspriedē Zemkopības ministrijā, kur paredzēts runāt par stingrākiem biodrošības pasākumiem un iespējamu finansiālu palīdzību to nodrošināšanai," norāda A. Kleins.
Zemkopības ministrija lūdz līdzdarboties savvaļas putnu vērotājus, medniekus un visu Latvijas sabiedrību, sniedzot informāciju Pārtikas un veterinārajam dienestam par neraksturīgām parādībām savvaļas putnu populācijā.