Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Par LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecelts LDz valdes loceklis un viceprezidents Aivars Strakšas.

"Saistībā ar izskanējušo informāciju (..) SM kā LDz akcionārs ir pieņēmis lēmumu par Uģa Magoņa atcelšanu no valdes priekšsēdētāja amata un par valdes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāju mēs esam iecēluši valdes locekli Aivaru Strakši," sacīja Innusa, piebilstot, ka Magonis ir atcelts no amata, jo viņš šobrīd nevar pildīt amata pienākumus.

Tāpat viņa norādīja, ka LDz valde ir lemttiesīga. "Valde strādā triju cilvēku sastāvā līdz ar to valdes un uzņēmuma normāls darbs nav traucēts un nekādu uz ietekmi uz uzņēmuma ikdienu nevajadzētu atstāt," teica Innusa.

Savukārt Strakšas atzīmēja, ka uzņēmumam ir jāturpina darbs. "Mēs strādājam piektdienās, naktīs, sestdienās un svētdienās, līdz ar to mans pienākums ir nodrošināt uzņēmuma darbu," viņš sacīja.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturdienas vakarā ir aizturējis Magoni,

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss aģentūrai BNS apliecināja, ka KNAB ceturtdien arī veicis kratīšanu Magoņa darba vietā. Matīss pauda, ka SM viennozīmīgi sadarbosies ar KNAB, taču nekāda sīkāka informācija par Magoņa aizturēšanas iemesliem ministra rīcībā nav.

KNAB pārstāve Laura Dūša aģentūrai BNS pavēstīja, ka informācija tiks sniegta vēlāk.

Aģentūrai BNS pagaidām nav izdevies sazvanīt Magoni, viņš piektdien no rīta uz telefona zvaniem neatbild.

"Lursoft" informācija liecina, ka Magonis ir LDz valdes priekšsēdētājs kopš 2005. gada. No 2003. līdz 2005. gadam vadījis LDz padomi.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2014. gadu liecina, ka Magoņa parādsaistības pērn sarukušas par 15,1% un bija 217,7 tūkstoši eiro.

Magoņa ienākumi pērn bija 100,9 tūkstoši eiro alga LDz, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī 30 tūkstoši eiro gūti no "Nordea Bank Finland" Latvijas filiāles, savukārt 421 eiro bija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras budžeta maksājumi. Deklarācija atklāj, ka LDz vadītājs pērn veicis septiņus darījumus, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, kopumā 5,1 tūkstoša ASV dolāru un 123,5 tūkstošu eiro apmērā, tostarp 52 tūkstoši eiro bija aizdevuma atgriešana, 30 tūkstoši eiro - kredīta palielinājums, 17,1 tūkstotis eiro - alimenti.

Magonim bezskaidras naudas uzkrājumos pērn nogalē glabājās 22,2 tūkstoši eiro un 1,2 tūkstoši ASV dolāru, bet skaidras naudas uzkrājumu viņam nebija. Pagājušā gada beigās Magonis bija 7455 eiro vērtu kapitāldaļu turētājs kompānijā "Je enerģija" un 1250 Krievijas rubļu (23,4 eiro) vērtu kapitāldaļu īpašnieks Krievijas kompānijā "Tretja gruzoperevozčnaja kompanija".

LDz vadītājam pagājušajā gada beigās vairs nepiederēja 106 Latvijas lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas Balzams" akcijas 150,8 eiro vērtībā, kuras viņš bija norādījis deklarācijā par 2013. gadu. Pērnā gada beigās Magonim piederēja 106 pajas 150,8 eiro vērtībā.

Deklarācija arī liecina, ka viņam pieder trīs zemes gabali un būve Ādažu novadā, kā arī dzīvoklis Rīgā. Tāpat Magoņa īpašumā ir 2009. gada vieglā pasažieru automašīna "Mercedes Benz CL 500", 1990.gada vieglais plašlietojuma automobilis "VAZ 2109", kā arī 2007. gada kuteris "Formula 310SS".

KNAB redzeslokā Magonis nonācis arī iepriekš. Kā liecina aģentūras BNS arhīvs, KNAB 2010. gada rudenī sāka padziļinātu pārbaudi par Magoņa 2009. gada amatpersonas deklarācijā norādītajiem vērienīgajiem darījumiem.

KNAB redzeslokā toreiz nonāca vairāki Magoņa veiktie darījumi. Tie biroja izmeklētājiem viesuši šaubas par aizdomīgiem darījumiem, kuri varētu slēpt iespējamu naudas legalizēšanu. Savukārt legalizējamā nauda varētu būt iegūta, izmantojot stāvokli LDz un tā meitasfirmā "LDz Cargo".

Magonis, komentējot KNAB pārbaudi, toreiz aģentūrai BNS teica, ka tas nav nekas ārkārtējs un birojs šajā gadījumā tikai pilda savus pienākumus. Viņš gan atzina, ka nevar komentēt baumas par to, ka KNAB izmeklētājiem radušās bažas par aizdomīgiem darījumiem, kas varētu slēpt iespējamu naudas legalizēšanu. Magonis norādīja, ka viņa rīcībā šādas informācijas nav, turklāt arī KNAB darbinieki viņam neko tādu neesot teikuši. LDz vadītājs toreiz apliecināja, ka KNAB darbinieki bijuši pie viņa mājās un viņš atbildējis uz biroja jautājumiem.

LDz pieder valstij. Tā koncerns nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un uztur infrastruktūru.