Bērziņš, kurš septembra sākumā nomainīs pašreizējo Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu, komentējot Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, norādīja, ja Latvija vēlas, lai tā no sabiedrotajiem saņem palīdzību, taču to jāprot arī sniegt.
"Mūsu domāšana ir tāda, ka mēs kā mazi bērni gribam, lai mums dod, dod, un dod, bet nedarbojas. Mēs esam citā līgā, no mums prasa citu attieksmi," viņš nosvērti sacīja. "Dienvidu valstis saprot, ka mums ir problēmas. Konkrēti tiešu apdraudējumu mums nav, bet mūs uztrauc situācija reģionā. Tikmēr Dienvidu valstis ir satrauktas par tur notiekošo," piebilda Bērziņš.
Viņš pauda uzskatu, ka bēgļu skaits, kas Latvijai būs jāuzņem, nav nemaz tik liels, taču pašreizējā nostāja varētu Latvijas partneros izraisīt "ļoti nopietnu reakciju".
"Protams, varētu būt zināmas problēmas, taču neviens gan mums neatriebsies. Mums ir jāpalīdz citiem, tas ir jādara visiem," viņš sacīja.
LETA jau ziņoja, ka līdzīgu viedokli sociālajā tīklā "Facebook" pauda arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), norādot, ka apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) savu reitingu vārdā "upurē Latvijas drošību gan ES, gan NATO kontekstā". Ministrs uzskata, ka Latvija nevar ļauties populisma vilnim. "Riskējam ar to, ka būs bumeranga efekts. Lieki teikt, ka tas mums atspēlēsies visās jomās," izteicies ministrs.
Rinkēvičs apgalvojis, ka ES un NATO Eiropas sabiedroto dalībvalstu presē un diskusijās tiekot jautāts, "kāpēc viņiem ir jāmaksā Austrumeiropai un Baltijai tiešmaksājumi zemniekiem un struktūrfondi, vai arī jāiegulda šo valstu enerģētikas neatkarības nodrošināšanā, jāsargā Latvijas debesis un robežas, ja šīs valstis nekādi nesaprot, ka solidaritāte ir divvirzienu iela".
"Līdz šim visas ES un NATO dalībvalstis ir atbalstījušas gan mūsu pozīciju par NATO klātbūtnes stiprināšanu reģionā, gan sankcijas pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā, gan arī cīņu pret Krievijas propagandu," raksta ministrs.
Pēc Rinkēviča vārdiem, gan migrācijas, gan eirozonas problēmu dēļ daudz tiek runāts par to, ka ES var piedzīvot negatīvu dinamiku, un daži pat pauž prieku un pravieto ES sabrukumu. "Jautājums, ko no tā iegūst Latvija? Neko. Politiski un ekonomiski mēs paliksim vieni. Mūsu vēsture liecina, kur šis ceļš beidzās. Sibīrijā," izteicies politiķis.
Kā ziņots, 6. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā ES pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
9. jūlija neformālā Tieslietu un iekšlietu padomē Luksemburgā tika panākta vienošanās par 20 000 bēgļu pārvietošanu no trešajām valstīm, no kuriem Latvija uzņems 64 bēgļus. Savukārt par 40 000 bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas galīgā vienošanās Luksemburgā vēl netika panākta.
LETA jau vēstīja, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā radījis nesaskaņas koalīcijas partiju vidū. Pēc tam, kad Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Rihards Kols bija parakstījis ierosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu bēgļu jautājuma lemšanai, Straujuma viņu atlaida no amata. Nacionālās apvienības deputāti pauda neizpratni par šādu lēmumu, kamēr valdības vadītāja norādīja uz koalīcijas līguma pārkāpšanu.