Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Atgriežoties pie skaļu rezonansi radījušā Liepājas gadījuma, Jansons pauda viedokli, ka piespiedu darbs nevar būt gana spēcīgs līdzeklis, lai gan sodītu, gan resocializētu "divus izvirtušus tipus". Jansons atzina, ka tiesa tikusi spriesta pēc noziegumu pastrādāšanas brīdī Latvijā spēkā esošajiem likumiem, tomēr esot jautājums par piemērotās sankcijas adekvātumu.

Jansons skaidroja, ka noilgumu seksuāliem noziegumiem pret bērniem vajag atcelt, jo nozieguma izdarīšanas brīdī bērns var neapzināties, ka pret viņu pastrādāts noziegums, bet vēlāk viņš to var saprast, un jābūt iespējām arī tad varmāku saukt pie atbildības.

Tiesībsarga birojs savā ziņojumā ir norādījis uz seksuālu vardarbību bērnunamos. Jansons stāstīja, ka tur konstatētas sistēmiskas problēmas, kad iestādes kopā ar pašvaldībām nestrādā ar problemātiskiem bērniem. Seksuālā vardarbība esot savstarpēja, bet nereti biroja pārstāvjiem esot stāstīts par vardarbīgu vai cietsirdīgu attieksmi pret bērniem no bērnunamu vadības puses. Jansons gan precizēja, ka viņam nav ziņu, ka no vadības puses pret bērniem būtu vērsta seksuāla vardarbība.

Savukārt runājot par bērnu ģībšanu beidzamajos skolēnu dziesmu svētkos, Jansons pauda viedokli, ka atbildība gulstas uz svētku rīkotājiem, kuriem rūpīgāk jāskatās bērnu noslodzes un jāplāno pasākumu organizācija. Jansonam radies iespaids, ka izmeklēšanas komisija centīsies attaisnot bērnu ģībšanu, ka tā bijusi saistīta ar kādiem ārējiem apstākļiem vai arī vainīgi bijuši paši bērni.