Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Aģentūrai LETA viņa norādīja, ka, iegūstot bēgļa statusu, imigranti gadu var saņemt ikmēneša pabalstu 256,12 eiro apmērā. Lai izvairītos no tā, ka bēglis gadu vienkārši saņem pabalstu un nestrādā pie tā, lai iekļautos sabiedrībā, šos pabalstus varētu izmaksāt vienlaicīgi ar integrācijas programmas apgūšanu, sacīja Zalcmane.

Tas būtu jādara, lai bēglis pēc iespējas ātrāk spētu iejusties jaunā valstī un pēc pabalsta izmaksas beigām varētu pats sevi nodrošināt, skaidroja Zalcmane.

Viņa uzsvēra, ka bēgļiem uzreiz pēc statusa saņemšanas jāpiedāvā intensīvs latviešu valodas apguves kurss, kas turpmāk ļautu sekmīgāk iekļauties darba tirgū. Lai veicinātu Latvijas darba devēju izvēli darbā pieņemt bēgļus, darba devēji būtu attiecīgi jāinstruē. Līdz šim "Patvērums "Droša māja"" jau sadarbojies ar Nodarbinātības valsts aģentūru un secinājis, ka daudzi uzņēmumi ir ļoti pretimnākoši jautājumā par bēgļu nodarbināšanu.

NVO vēlētos sagaidīt arī pašvaldību pretimnākšanu. Tas būtu nepieciešams, jo dzīve Rīgā ir dārgāka par dzīvi citās pašvaldībās, bet ar bēgļa pabalstu nereti pietiek vien tam, lai nosegtu mājokļa īres izmaksas.

Izstrādājot bēgļu integrācijas politiku, tajā obligāti būtu jāiekļauj "visi sadzīviskā aspekta jautājumi", sacīja Zalcmane, uzsverot, ka nedrīkst aizmirst par nodarbinātību, izglītību, valodas apguvi, veselības aprūpi un izpratni par mājokļa iegūšanu. Zalcmane piekrita, ka patlaban Latvijā nav sistemātiskas pieejas tam, kā darboties ar bēgļu integrāciju, un līdz šim tas veikts tikai dažādu projektu laikā.

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas paudusi bažas par to, ka Latvijai nav izstrādāts rīcības plāns bēgļu integrācijai, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņasprāt, šāda politika ir nepieciešama, jo cilvēki Latvijā ierodas no valstīm, kur ir dažādas kultūras un valoda. VK esot bažas par to, kā šīs personas tiks integrētas Latvijā. Pašlaik ar bēgļiem pārsvarā nodarbojas nevalstiskās organizācijas. Šo organizāciju pārstāvji esot pauduši, ka bez nopietnas palīdzības bēgļi nespēj integrēties.

Par šādas rīcības politikas nepieciešamību VK esot ziņojusi šī gada februārī. Taču tikai tagad nolemts izveidot darba grupu, kas izstrādās nepieciešamos priekšlikumus.

Kā ziņots, pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad rudenī, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) padomniece Daiga Holma.

Valdība 6. jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, vienojoties, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.

Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie - no Grieķijas un Itālijas.

Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs LNT atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) jau ir parakstījusi rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzdots izveidot augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu. Darba grupas uzdevums būs izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu uzņemšanai no Itālijas, Grieķijas un trešajām valstīm. Darba grupa izveidos Latvijas apstākļiem vispiemērotāko sistēmu šo personu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.

Paredzēts, ka darba grupā tiks iesaistītas Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrija. Darba grupa varētu tikt izveidota līdz augusta vidum.