Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kaut arī laika posmā no 1995. līdz 2014. gadam pilsonība piešķirta vairāk nekā 142 000 nepilsoņiem, nepilsoņu naturalizācijas process pēdējā gada laikā ir palēninājies. Lai arī nepilsoņu bērnus var reģistrēt kā Latvijas pilsoņus un daudzi vecāki tā arī dara, līdz 2014. gada jūlijam Latvijā bija 8700 bērni ar nepilsoņa statusu, jo viņu vecāki ir izvēlējušies nereģistrēt savus bērnus kā Latvijas pilsoņus, teikts ziņojumā.

Tam ir vairāki iemesli: daļa vecāku uzskata, ka pilsonība tiks piešķirta automātiski, nepilnīga izpratne par reģistrācijas procedūrām un Krievijas piešķirtie atvieglojumi nepilsoņu ceļošanai.

Kā liecina 2012. gada dati, Latvijas pilsonība ir 99,8% latviešu, savukārt Latvijas krievu vidū nepilsoņu statuss ir 34%, baltkrievu vidū - 54,6% un ukraiņu vidū - 55,6%.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS maijā veiktā aptaujā 58% aptaujāto nacionālo minoritāšu - baltkrievu, poļu, krievu, ukraiņu un citu - pārstāvju pauda lepnumu par savu piederību Latvijai, salīdzinot ar 35% 2009. gadā.

Tomēr 80% nepilsoņu sacīja, ka nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, bet tikai 11,3% plāno pieteikties pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā.

MRG savā ziņojumā atzīst, ka Latvijas pilsētās, kur ir liels krievvalodīgo īpatsvars, kā Rīgā un Daugavpilī, šīs nacionālās minoritātes ir pārstāvētas municipālajās iestādēs.

Ziņojumā norādīts, ka atstumtākā nacionālā minoritāte Latvijā ir čigāni, kas neproporcionālā apmērā cieš no diskriminācijas nodarbinātībā un izglītībā, kā arī ir rasistisku uzbrukumu upuri.

Čigānu bērni nereti tiek nodalīti atsevišķās skolās vai klasēs, kas pastiprina apmeklējuma un mācību panākumu problēmas. Neskatoties uz Latvijas centieniem veicināt integrāciju izglītības sistēmā, aizvadītājos gados pieaudzis čigānu īpatsvars speciālajās skolās no 10,6% 2011. gadā līdz 16,1% 2013./2014. akadēmiskajā gadā.

Tāpat ziņojumā norādīts uz vairākiem pozitīviem piemēriem čigānu integrācijā, piemēram, vairākās Latvijas pilsētās rīkotas publiskas diskusijas un mācību semināri par čigānu bērnu integrācijas veicināšanu izglītības sistēmā.

MRG arī prognozē, ka tuvākajos gados varētu palielināties Latvijas urbanizācijas līmenis, kas pašlaik veido nepilnus 70%. Ziņojumā arī norādīts, ka bezdarba līmenis un ekonomiskā krīze veicinājusi emigrāciju, kas īpaši izjūtama lielajās pilsētās.