Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Valdības vadītāja atgādināja, ka Eiropadome vienojusies par brīvprātīgu principu bēgļu uzņemšanai, bet par konkrētu mehānismu dalībvalstis plāno vienoties līdz jūlija beigām.

"Es uzskatu, ka mums tas ir jādara, šodien es nerunāšu ne par kādu ciparu vai skaitli, bet diskusija jāturpina politiskā līmenī, jo mēs nevaram izvairīties no kopējās ES atbildības," pauda premjerministre. Viņa gan pieļāva, ka varētu tikt ievērots proporcionalitātes princips atbilstoši valstu iekšzemes kopproduktam un iedzīvotāju skaitam. Tajā pašā laikā Straujuma norādīja, ka nevēlas runāt par konkrētu rīcības mehānismu, jo jau rīt tas var mainīties.

Viņa teica, ka Latvijā vēl jādiskutē par to, cik bēgļu mēs varētu uzņemt, kur viņus izvietot un kā šis process tiks organizēts. Jādiskutē par šādas sistēmas izveidi, tomēr, pēc Straujumas domām, tai nav jābūt ilgtermiņa sistēmai.

Premjerministre arī pauda, ka par šo jautājumu jāvienojas politiski un šī varētu būt nākamo nedēļu diskusija, jo līdz jūlija beigām ES dalībvalstīm kopumā jāvienojas par mehānismu.

Eiropadomē tika spriests arī par robežu aizsardzību un nelegālo imigrantu nodošanu atpakaļ izcelsmes valstīm, piebilda valdības vadītāja.

Kā ziņots, Straujuma šodien un vakar piedalījās Eiropadomes sanāksmē, kur galvenie jautājumi ir par migrāciju, Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politiku, Eiropas semestra noslēgumu un tālāko vadlīniju noteikšanu digitālā vienotā tirgus īstenošanai.

ES valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Jau ziņots, ka Latvijas valdošās koalīcijas politiskie spēki ir vienisprātis, ka obligātu bēgļu kvotu noteikšana Latvijai nav atbalstāma.

Latvija savā nacionālajā pozīcijā par bēgļu jautājumiem iebildīs pret obligātajām kvotām un vērsīs ES institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu, iepriekš norādījusi Iekšlietu ministrija.

Eiropas Komisija pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi. Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas - 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm.