Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pašlaik valsts atbalsta politika ir mērķēta uz visu atbalstīšanu, tas nozīmē, ka saglabājam ekonomikā pašreizējo situāciju, nevis cenšamies to uzlabot. Tāpēc ir nepieciešama stratēģija situācijas uzlabošanai, proti, atbalsts jāsniedz tikai labākajiem, nevis visiem uzņēmumiem. Lai šī stratēģija būtu sekmīga, tai jāizraisa pretestība un neapmierinātība lielā sabiedrības daļā. "Ja gribam izrauties no vidējā ienākuma slazda, tad būs nepieciešami nepopulāri un izlēmīgi lēmumi," sacīja Bitāns.

Viņš minēja, ka klasisks "vidēju ienākumu slazda" piemērs ir Portugāle, kas pēdējo desmit gadu periodā nav spējusi uzrādīt izaugsmi un kuras iedzīvotāji kļuvuši nabadzīgāki nekā iepriekš. Portugāle līdz šim būvējusi izaugsmi uz zemu ražošanas izmaksu bāzes, tomēr kādā brīdī šāda stratēģija vairs neļauj attīstīties.

Latvijas izaugsme pēdējos desmit gados par spīti dziļajai krīzei bijusi samērā laba. Latvijai ir izdevies pietuvoties augstākam dzīves līmenim, izaugsme bijusi vidēji straujāka nekā līdzvērtīgām valstīm. Tomēr Portugāles un citu valstu piemēri rāda, ka straujāka izaugsme nekā vidējais attīstības ātrums nav nekas automātisks un ka turpmāka 4-5% izaugsme gadā nav pašsaprotama.

Bitāns brīdināja, ka turpmākos desmit un vairāk gadu Latvijai draud Portugālei līdzīgs scenārijs ar izaugsmi nevis 4-5% robežās, bet tikai 2-3% robežās. Ar šādiem izaugsmes tempiem Latvijas labklājības līmenis vēl ilgi atpaliks no Eiropas labklājības līmeņa.

Latvijas Bankas eksperts skaidroja, ka Latvijas zemo vidējo ienākumu līmeni nosaka zemais darba ražīgums, tātad ir jāpaaugstina produktivitāte. Ir vairāki veidi produktivitātes kāpināšanai. Viena iespēja ir paaugstināt darba ražīgumu, modernizējot ražošanas tehnoloģijas. Tomēr kapitāla investīciju atdeve ir atkarīga arī no darbaspēka kvalitātes. Latvijas izglītības sistēma "neražo" speciālistus, kas ļautu sekmīgi darbināt modernās tehnoloģijas, skaidroja Bitāns.

Otrs veids ražīguma celšanai ir paaugstināt cenu, par ko pārdodam produktus. Līdz šim ražošanas galvenā stratēģija ir ražot to pašu, ko konkurenti, bet lētāk. Tas nozīmē, ka darbaspēka izmaksām jābūt zemākām. Šādā situācijā nevar cerēt, ka darbaspēka izmaksas sasniegs attīstīto Rietumeiropas valstu līmeni.

Bitāns vērsa uzmanību, ka būtu nepieciešams radīt inovatīvus produktus ar mērķi pārdot tos dārgāk, nevis lētāk kā konkurentiem, taču ar pašreizējo ļoti zemo finansējuma līmeni pētniecībai un attīstībai ir grūti būt inovatīviem. Šādā situācijā nav pamata cerēt, ka spēsim radīt ko unikālu un inovatīvu. Atsevišķiem uzņēmumiem tas izdodas, bet tas ir brīnums. Uzņēmumi, kas Latvijā spēj radīt inovatīvus produktus, ir tāds pats brīnums kā tas, ja Latvijas futbola komanda uzvarētu Nīderlandi, salīdzināja Latvijas Bankas eksperts.

Viņš minēja, ka Latvijā varam mēģināt paaugstināt produktivitāti, domājot par to, vai ražojam vajadzīgos produktus. Rūpnieciskajā ražošanā Latvijā ir liels koksnes produktu un pārtikas produktu ražošanas īpatsvars, un šajās nozarēs nav sevišķi augsts darbaspēka ražīgums. Pat tad, ja Latvijā kļūtu efektīvi ražotāji tajās jomās, kurās ražojam, tik un tā mēs nespētu sasniegt Vācijas ienākumu līmeni, jo specializējamies "nepareizo" produktu ražošanā. Tātad būtu jāpāriet uz produktu ar lielāku pievienoto vērtību ražošanu. Tomēr nevar sagaidīt, ka uzņēmumi vienā dienā no pirtsslotu ražošanas pāries uz augsto tehnoloģiju ražošanu, tāpēc ir nepieciešams valsts atbalsts. Valsts atbalsts būtu jāmērķē, nevis balstoties uz pašreizējo ekonomikas struktūru, bet koncentrējoties uz perspektīviem uzņēmumiem, aicināja eksperts. Tomēr tas prasa nepopulārus lēmumus.