Līdz ar tranzīta nozari Krievijas izcelsmes kapitālam pērn bija nozīmīga ietekme arī uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu, norāda DP. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi pārskata periodā vislielāko interesi izraisīja tieši Krievijas pilsoņiem. Tieši šīs valsts pilsoņu lielā interese par atļauju iegūšanu Latvijā ir viens no spilgtākajiem apliecinājumiem, ka apgalvojumi par "mazākumtautību apspiešanu" vai "fašisma glorificēšanu" Latvijā ir Krievijas propagandas radīts mīts, kas neatbilst patiesībai, norāda DP.
2014. gadā atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi tika izsniegtas 5218 ārzemniekiem, no kuriem lielāko daļu veidoja tieši Krievijas pilsoņi. Pagājušajā gadā interese par atļauju saņemšanu saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā būtiski pieauga, jo 2013. gadā atļauja, pamatojoties uz investīcijām nekustamā īpašuma iegādē, tika izsniegta 3433 ārzemniekiem.
Straujais atļauju pieprasītāju skaita pieaugums 2014. gadā palielināja jau iepriekš identificēto potenciālo nacionālās drošības risku iespējamību, proti, pastāv risks, ka šo kārtību, lai iegūtu uzturēšanās tiesības Latvijā un Šengenas zonas valstīs, var izmantot ārvalstu specdienestu darbinieki vai ar tiem saistītas personas, Latvijai nelojāli ārvalstnieki un ar organizēto noziedzību saistītas personas, atzīmē DP.
Šo risku iespējamību apstiprina DP konstatētie gadījumi, kad atļaujas pieprasīja ārvalstnieki, kuri var radīt riskus nacionālajai drošībai, ir saistīti ar organizēto noziedzību, iesaistīti krāpšanas shēmās un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī pastrādājuši sevišķi smagus noziegumus.
Līdz ar pārskata periodā apstiprinātajiem grozījumiem Imigrācijas likumā atļaujas pieprasījumu skaits ir sarucis, tādējādi ir samazinājusies arī potenciālo risku iespējamība. DP vērtējumā šobrīd spēkā esošā atļauju izsniegšanas sistēma nodrošina samērīgu līdzsvaru starp nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas Latvijas ekonomikā un garantēt nacionālās drošības intereses.
Samazinot nepieciešamo investīciju apmēru, atļauju pieprasījumu skaits var atkal ievērojami pieaugt, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmētu DP un citu institūciju iespējas detalizēti izvērtēt ārzemnieku radītos riskus nacionālajai drošībai.
DP gan pārskatā norāda, ka izmaiņas Imigrācijas likumā neskāra ieguldījumu apmēru uzņēmējdarbībā, kas nepieciešams, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļaujas. Tomēr tas nav būtiski palielinājis interesi par šo investīciju veidu. Turklāt pārskata periodā tika konstatēti vairāki gadījumi, kas rada aizdomas par ieguldījumiem fiktīvās kapitālsabiedrībās, kas patiesībā neveic saimniecisko darbību. Taču, ņemot vērā, ka šie uzņēmumi ir izpildījuši saistības pret valsti, formāli likuma prasības tiek ievērotas.