Skaidrojot savu lēmumu par atkāpšanos no amata, E. Dreimane norāda, ka prioritāte ir Valsts kancelejas darba atgriešanās ierastajā ritmā pēc iespējas ātrāk. "Abpusēja uzticēšanās starp iestādes vadītāju un premjeru tam ir obligāts priekšnosacījums," uzsver E. Dreimane.
Jau ziņots, ka Satversmes aizsardzības birojs E. Dreimanei anulēja pielaidi valsts noslēpumam. Šo lēmumu viņa pārsūdzēja ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurš to noraidīja. Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan pēc pielaides anulēšanas, gan pēc pārsūdzības noraidīšanas uzsvēra, ka E. Dreimane bez pielaides valsts noslēpumam darbu šajā amatā nevar turpināt.
E. Dreimanei tika piedāvāta rotācija uz citu amatu Kultūras ministrijā, taču viņa no tā atteicās.
E. Dreimane valsts pārvaldē strādā gandrīz 20 gadus, sākot kā vecākā referente Izglītības un zinātnes ministrijā, vēlāk Valsts kancelejā un turpinot karjeras attīstību gan kā juriskonsulte, Juridiskā departamenta vadītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece un direktore no 2011. gada. E. Dreimane ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē konstitucionālo tiesību jomā.