Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Savukārt otru apsūdzēto, par kukuļošanas noziegumiem apsūdzēto uzņēmēju Borisu Rjazanski, tiesa sodīja ar pieciem gadiem reālas brīvības atņemšanas. Abiem apsūdzētājiem tika noteikta arī mantas konfiskācija. Abi divi apsūdzētie tikuši apcietināti tiesas sēžu zālē.

Tieši šādus sodus abiem apsūdzētajiem iepriekš bija lūgusi piespriest valsts apsūdzības uzturētāja, prokurore Velta Zaļūksne.

Bogdanovas aizstāvis, zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs aģentūrai LETA norādīja, ka pilns spriedums lietā pieejams jau šodien un tas, visticamāk, tiks pārsūdzēts. Pēc viņa domām, tiesa ietekmējās no reputācijas, kas izveidojusies viņa klientei, bet, kas, viņaprāt, nav pamatota.

Savukārt Rjazanska aizstāvis, zvērināts advokāts Ziedonis Ūdris aģentūrai LETA norādīja, ka viņa klients uzskata, ka nav vainīgs viņam inkriminētajā noziegumā, līdz ar to plānots spriedumu pārsūdzēt. Tomēr pašam advokātam vēl ir jāiepazīstas ar nolēmuma motivāciju.

Jau ziņots, ka 2010. gada 22. novembrī kriminālprocesā tika apturēta tiesvedība, jo pēc Zaļūksnes lūguma tiesa Bogdanovai noteica psihiatrisko ekspertīzi. Vēlāk psihiatriskās ekspertīzes slēdziens tika saņemts, taču ne tiesa, ne prokurore to nekomentēja. Ņemot vērā, ka Bogdanova pēc ekspertīzes slēdziena saņemšanas uz tiesas sēdēm nāk, atliek secināt, ka viņai nav konstatētas tādas garīgās veselības problēmas, kas liegtu piedalīties iztiesāšanā.

Bogdanova tiek apsūdzēta pēc Krimināllikuma (KL) 320. panta 2. daļas - par kukuļņemšanu, ja tā izdarīta atkārtoti, lielā apmērā vai ja kukulis pieprasīts. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

Savukārt Rjazanskis pie atbildības tiek saukts pēc KL pantiem par uzkūdīšanu dot kukuli lielā apmērā, par kukuļdošanas organizēšanu, kā arī par kukuļa piesavināšanās organizēšanu un atbalstīšanu. Arī Rjazanskis neatzīst savu vainu, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Skačkovs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklēšanā ir noskaidrojis, ka kukulis 35 571 eiro apmērā ticis pieprasīts no kādas personas, lai šīs personas interesēs nodrošinātu pretlikumīgu darbību veikšanu prokurores lietvedībā esošā kriminālprocesā.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja, KNAB kukuļa pieņemšanai bija jānotiek pa daļām un pēc pirmās daļas 21 343 eiro nodošanas prokurore tika aizturēta 2008. gada 17. oktobrī. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā KNAB darbinieki aizturēja arī kādu privātpersonu, kuru izmeklētājs atzinis par aizdomās turēto kukuļņemšanas organizēšanā, kukuļošanas starpniecībā, kā arī par amatpersonai nodotā kukuļa daļas piesavināšanos. Kā vēlāk noskaidroja aģentūra LETA, iespējamais kukuļošanas starpnieks ir uzņēmējs Rjazanskis.

Kā toreiz norādīja advokāts Skačkovs, Bogdanovu izmeklētāji neesot aizturējuši ar iezīmēto naudu. Lietā vispār nav nekādu pierādījumu tam, ka Rjazanskis būtu saņēmis kādu materiālu labumu, lai nodotu to tālāk Bogdanovai, sacīja Skačkovs.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu Rjazanskim savulaik piederēja 50% uzņēmuma SIA "Bulduru nams" kapitāla daļu. Otri 50% uzņēmuma piederēja Markam Edidovičam. 2005. gada februārī 50% no šī īpašuma iegādājās Kazahstānas pilsone Svetlana Lučko, bet otrus 50% - Vera Fisenko.

Rjazanskim iepriekš piederēja SIA "Konkordija-AB", bet 2008. gada nogalē šis uzņēmums pārgāja Jeļenas Rjazanskas īpašumā. Kā šīs sabiedrības darbības veidi minēta augkopība, dārzkopība, lopkopība, kā arī nekustamā īpašuma pārvaldīšana.

KNAB veiktās izmeklēšanas materiāli liecina, ka kukuļošanas organizētājs informējis un pārliecinājis kukuļdevēju par kukuļa nepieciešamību, lai pieņemtu viņam labvēlīgus lēmumus un izbeigtu krimināllietu.