Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Finanšu ministrija informē, ka šodien koalīcijas sadarbības padomē ir atbalstīts piedāvātais PFI modelis un šonedēļ to jau plānots iesniegt Saeimā.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA pastāstīja, ka FM sagatavoto gala modeli rīt prezentēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tādējādi nododot dokumentu komisijai, kas sadarbībā ar FM izstrādās likumprojektu.

Viņš atgādināja, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (V) personīgi darba vizītēs to ir prezentējis un pārrunājis ar 77 pašvaldību vadītājiem vai to pārstāvjiem, kas ir 65% no pašvaldībām. Vairums pašvaldību norāda, ka ir jāvirzās uz priekšu ar modeļa apstiprināšanu, lai tas var stāties spēkā ar nākamā gada 1. janvāri.

Sarūgtinājumu par priekšlikuma tik strauju virzību pauž LPS, ka tas tiek darīts, nesagaidot LPS viedokli, kas tiks formulēts speciāli sasauktā domes sēdē, kas notiks nākamnedēļ, aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Maija Pētermane. Turklāt LPS nav vienīgie, kas norāda, ka process ir par strauju - uz to norādījusi arī ekonomiste Raita Karnīte, kas pagājušajā nedēļā LPS valdes sēdē atzina, ka tas notiek pārāk strauji.

LPS sola sekot līdzi likuma virzībai Saeimā, iestājoties par pašvaldību interesēm.

Finanšu ministrija gan neizprotot, kāpēc LPS pauž sarūgtinājumu par steigu, ņemot vērā, ka iepriekšējā PFI likuma kritēriji nav spēkā jau kopš 2011. gada, kas ir gandrīz pieci gadi. Turklāt FM šo priekšlikumu ir izstrādājusi divu mēnešu laikā, kamēr iepriekšējie centieni izstrādāt jaunu priekšlikumu bijuši gadiem ilgi. Jarockis atgādināja, ka LPS pati domes sēdē pieņēmusi lēmumu par 2015. gada budžetu, nosakot, ka jaunajam PFI modelim jāsāk strādāt no 2016. gada janvāra. Bet, lai tas notiktu, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk to iesniegt Saeimā un, veidojot 2016. gada valsts budžetu, ņemt vērā jauno PFI modeli.

Tāpat FM norāda, ka jaunais modelis nav "akmenī cirsts", kas nozīmē, ka par detaļām vēl ir iespējamas diskusijas, taču tās notiks augstākajā līmenī - Saeimā.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija sagatavojusi jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, kas novērsīs līdzšinējās nepilnības un mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvām. Būtiskākā atšķirība jaunajā modelī ir tas, ka ir ieviests nosacītais iedzīvotājs. Tas ir pamats, uz kā būvēts modelis. Katrs iedzīvotājs tiek noteikts kā vieninieks jeb viens nosacītais iedzīvotājs, un tālāk atbilstoši demogrāfiskajiem kritērijiem tiek pielikti klāt šādi rādītāji: katrs bērns līdz sešiem gadiem papildus dod 2,34 nosacītos iedzīvotājus, skolēns - papildu 3,26 nosacītos iedzīvotājus, iedzīvotājs virs darbaspējas vecuma - papildu 0,74 nosacītos iedzīvotājus.

Jaunajā modelī ir pārrēķinātas esošo demogrāfisko kritēriju vērtības, jo esošajā modelī skolēnu skaits, izglītības funkcija ir pārvērtēta, skaidroja Finanšu ministrijas amatpersona. Otrs pamatprincips - izlīdzināšana tiks veikta nevis pret finanšu nepieciešamību, kas bija aprēķināts lielums, bet gan pret pašvaldību vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem.

Pēc citiem principiem tiks arī sadalīta valsts budžeta dotācija - katru gadu tiks noteikta bagātākā pašvaldība, un, jo tuvāk pašvaldība atradīsies bagātākajai pašvaldībai, jo valsts budžeta dotācija būs mazāka, bet, jo tālāk pašvaldība atradīsies no turīgākās pašvaldības, jo valsts budžets dotēs vairāk.

Ieviests arī jauns kritērijs, kas raksturo teritorijas platību. Šis kritērijs arī tiks izteikta kā nosacītais iedzīvotājs, proti, katrs kvadrātkilometrs dos papildu 1,52 nosacītos iedzīvotājus. No teritorijas kritērija ieguvēji būs lielas teritorijas ar mazu blīvumu.