Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apliecināja, ka šodien prokuratūrā tiek nogādāti pirmie izmeklēšanas materiāli, lai prokuratūra vēlāk varētu lemt par kriminālvajāšanas sākšanu. Viņa gan atturējās minēt, vai vajāšanu lūgts sākt abās Zolitūdes traģēdijas lietās.

Valsts policija tikmēr šodien plkst. 15 aicina mediju pārstāvjus uz preses brīfingu par progresu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā. Brīfingā runās Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Vēl 26. martā Grišins žurnālistiem paziņoja, ka drīzumā abas lietas nodos prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Viņš toreiz atturējās minēt precīzu datumu, kad tas notiks, taču vēl marta sākumā viņš norādīja, ka abas lietas plānots nodot prokuratūrai marta otrajā pusē. Marta sākumā Grišins arī paziņoja, ka jaunas aizdomās turētās personas policija abos Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesos vairs neplāno nosaukt.

Jau ziņots, ka policija izmeklē divas lietas, kas tika sāktas pēc Zolitūdes traģēdijas.

Viena lieta tika sākta par būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, un šajā lietā kā aizdomās turētās figurē astoņas personas. Kā pēdējās aizdomās turētās personas atzīti trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki, kuri tiek vainoti amatpersonu pienākumu nepildīšanā, ja ar to izraisītas smagas sekas. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena aizdomās turētā ir bijusī Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija.

Kā iepriekš vēstīja Latvijas Radio, tāpat kā Treija, Rīgas būvvaldē vairs nestrādā arī cits aizdomās turētais - bijušais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis, savukārt no aizdomās turētajiem vienīgā, kura aizvien strādā būvvaldē, ir būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.

Policija uzskata, ka būvvaldes darbinieki ir amatpersonas, kurām atbilstoši pienākumiem bija jāveic savi pienākumi, kuri netika pildīti atbilstoši amata aprakstiem. Izmeklēšana vērtēja uzraudzību, sākot ar dokumentu iesniegšanu un beidzot ar objekta nodošanu ekspluatācijā un objekta otrās kārtas izbūvi.

Pārējās šajā lietā iesaistītās personas - sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš - tiek turētas aizdomās par citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas.

Otrs kriminālprocess tika sākts saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā "Maxima Latvija". Kriminālprocess tika sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijas slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā. Šajā kriminālprocesā figurē "Maxima Latvija" darbiniece, kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, ir Inna Šuvajeva, kurai tiek inkriminēta darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, ja tā izraisījusi vairāku personu nāvi.

Tāpat Valsts policija arī sākusi piespiedu ietekmēšanas procesu pret uzņēmumu, kurā šī sieviete strādājusi, bet tiesa pēc policijas lūguma ierobežojusi uzņēmuma īpašumtiesības, proti, ir noteikts daļējs mantas arests. Uzņēmums SIA "Maxima Latvija" paziņojis, ka patlaban ir ierobežota tā rīcības brīvība ar nekustamajiem īpašumiem.

Kopumā abos kriminālprocesos pret piecām juridiskajām personām sākts piespiedu ietekmēšanas process. LETA jau ziņoja, ka mantas arests uzlikts Sergetam piederošajam uzņēmumam "HND grupa" un Kalinkas arhitektu birojam SIA "Kubs". Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process sākts arī pret būvuzraudzības uzņēmumu "CM Consulting".

Zolitūdes traģēdijas divās krimināllietās materiālais kopējais zaudējums un kompensācijas veido vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.