Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā pamatā ir labvēlīgie ekonomiskie faktori, tostarp spēcīgs reālā mājsaimniecību ienākumu, it īpaši Baltijas valstīs, pieaugums, kas ļauj uzturēt stabilu privāto patēriņu.

Latvijas izaugsme šogad sagaidāma 2,4% apmērā, kas ir pagājušā gada līmenis, bet nākamgad tā varētu būt 2,7% līmenī.

Primārais izaugsmes virzītājspēks būs privātais patēriņš, ko nodrošinās reālās darba samaksas pieaugums. Eksports balansēs uz pērn sasniegtā līmeņa, kaut rezultāts būs atkarīgs no daudzu uzņēmēju spējas atrast alternatīvu Krievijas tirgum.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patlaban nav pamata ne pārāk pesimistiskām prognozēm par izaugsmi šogad, ne arī pārāk optimistiskām prognozēm par izaugsmi 2016. gadā.

"Labākas eirozonas perspektīvas Latvijas uzņēmējiem paver papildu iespējas šajos tirgos. Tomēr investīcijas uzņēmumos pieaugs lēni, ko ietekmēs reģionā valdošā nenoteiktība un Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamība. Uzņēmēju noskaņojums ir ļoti piesardzīgs un līdz pat 70% no bankas aptaujātajiem uzņēmumiem neplāno veikt nekādas investīcijas. Ja šī piesardzība saglabāsies, tad Igaunijas un Lietuvas ekonomikas izaugsmes perspektīvas būs daudz labākas nekā Latvijā," skaidroja Gašpuitis.

Kopumā šogad pasaules ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 3,7% apmērā, bet 2016. gadā - 3,9% apmērā. Lielākais pasaules ekonomikas dzinējspēks joprojām ir ASV un Ķīna, tomēr nav skaidrs, cik ilgi ASV piekops tādu monetāro politiku kā patlaban.

"Nav skaidrs, cik ilgi ASV ļaus dolāram būt stipram. Patlaban tas uzlabo eirozonas valstu eksporta iespējas un eksports pamazām aug, tomēr skaidrs, ka ASV lēnām būs jāmeklē izeja no tagadējās monetārās politikas," sacīja Gašpuitis.

Raugoties nākotnē, Vācijas ekonomikas izaugsmes uzlabošanās sniegs turpmāku atbalstu reģionam. Tomēr nākamo pāris gadu laikā kopējais pieauguma temps būs pieticīgs, jo eksports uz Krieviju samazināsies, bet ģeopolitiskās spriedzes ietekmē investīcijas pieaugs gausi.

Tāpat kā pārējā Eiropā, arī Baltijā un Centrāleiropā inflācija būs ļoti zema, jo īpaši energoresursu cenu dēļ. Igaunijā inflācija atgūsies salīdzinoši raitāk, jo to ietekmē arvien saspringtāka situācija darba tirgū un turpmāka emigrācija, kas veicinās darbaspēka trūkumu un strauju algu pieaugumu. Latvijā nākamgad tiek prognozēta 2,1% inflācija. Visas trīs Baltijas valstis turpinās saskarties ar emigrācijas un demogrāfijas problēmām.

Patlaban viss norāda uz to, ka Krievijas un Ukrainas konflikts būs ilgstošs, sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka sankciju turpmāko attīstību ir grūti novērtēt, jo ES pastiprinās uzskatu atšķirība nostājā pret Krieviju.

Tikmēr Krievijas ekonomiku sakarā ar naftas cenu lejupslīdi, inflāciju un sankcijām sagaida dziļa lejupslīde, lai gan esošās valdības finanšu rezerves tuvākajā laikā nodrošinās daļēju problēmu amortizāciju. Krievijas IKP šogad saruks par 5%, bet 2016. gadā par 1%.

Lietuvas ekonomikas pieaugums šogad sagaidāms 2,6% apmērā, bet 2016. gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%. Savukārt Igaunijas ekonomika, kas ir izteikti uz eksportu orientēta, lēnām atgūstas no 2013.-2014. gadā piedzīvotās palēnināšanās. Šogad Igaunijas ekonomika pieaugs par 2,2%, bet 2016. gadā - par 2,7%.