Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedru sapulcē sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Šim viedoklim piekrita arī asociācijas pārstāvji, norādot, ka direktīvas normas ir jāievieš līdz vasarai, citādi varot sekot sankcijas, bet plašākas izmaiņas likumā varētu traucēt operatīvi to grozīt.

Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks norādīja, ka pēc būtības nekas nav noticis, lai vajadzētu izstrādāt jaunu Dzelzceļa likumu. Direktīva nosakot, ka valstij būs jāseko līdzi, vai pakalpojums nozares spēlētājiem tiek piedāvāts līdzvērtīgs, taču tā neregulēs pakalpojuma cenas.

Kā ziņots iepriekš, Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotās izmaiņas Dzelzceļa likumā paredz turpmāk nozarē nodrošināt nediskriminējošu pakalpojumu saņemšanu. Vienlaikus LTBA sanāksmē secināja, ka nākotnē varēs strādāt pie tām Dzelzceļa likuma izmaiņām, kuras būs nepieciešamas.

A. Matīss LTBA sapulcē aizstāvēja "Rail Baltica" ideju, uzsverot, ka lietderīgs ir arī 400 miljonus eiro vērtais projekta atzars uz lidostu, ņemot vērā, ka Latvijā ienāks ārvalstu investīcijas, turklāt ar šo projektu tiks atrisināti vairāki jautājumi, tostarp multimodāla tilta izbūve, lidostā dzelzceļa stacijas izbūve un citi. "Rail Baltica" ļaušot Latvijā ieplūst miljardiem eiro, un no tā nevarot atteikties. Šo projektu gan varot realizēt tikai tad, ja būs ārējais ES līdzfinansējums līdz 85 %.

Izvērtējums par finansējuma piešķiršanu "Rail Baltica" projektam no CEF līdzekļiem būšot zināms jūnija vidū. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka Briselē ir atzīts, ka "Rail Baltica" ir prioritārs virziens. Daži no LTBA biedriem gan bija pārliecināti, ka 400 miljonus eiro varētu izmantot lietderīgāk, nekā būvējot atzaru uz lidostu, jo no Rīgas centra uz lidostu ar taksi varot aizbraukt desmit minūtēs.

Tāpat A. Matīss atkārtoti uzsvēra, ka transporta nozare no Krievijas šogad arī nekādus riskus varētu nesagaidīt, akcentējot, ka patlaban ir izveidojušās labas attiecības ar Krievijas Transporta ministriju. Meklējot alternatīvas tranzīta kravas, aktīvi darbojoties Loģistikas padome, un lielāka aktivitāte tiekot sagaidīta no "LDz Cargo" infrastruktūras, skaidroja ministrs.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka transporta nozarē attīstības scenārijs ir nenoteikts, jo svarīgi faktori atrodas ārpus nozares dalībnieku tiešas kontroles, tomēr viņš uzsvēra, ka bažas raisošās prognozes nav piepildījušās. Viņš arī prognozēja, ka Latvijā būs transporta pakalpojumu pieprasījuma kāpums.

A. Matīss arī norādīja, ka Latvijas ES Padomes prezidentūras vienā no centrālajiem notikumiem – Austrumu partnerības samitā Rīgā 21. un 22. maijā – paredzamo apspriežamo jautājumu centrā transporta nozares nebūs. Šie jautājumi tikšot apspriesti Rīgā aprīļa beigās 3. Āzijas un Eiropas valstu (ASEM) transporta ministru augsta līmeņa sanāksmē, uz kuru plānojis ierasties arī Krievijas transporta ministrs.