Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Uzņēmējs aģentūrai LETA precizēja, ka tēraudkausēšanas krāsnis iedarbināt plānots 20. aprīlī.

Uzņēmuma velmētavas strādā jau kopš februāra vidus, patlaban saražots vairāk nekā 15 000 tonnu produkcijas.

Kovaļenko teica, ka patlaban uzņēmumā strādā jau 550 darbinieku, bet maksimālais darbinieku skaits būs no 1200 līdz 1400.

Izejvielas - velmējumu sagataves, kuras nepieciešamas armatūras ražošanai, - patlaban uzņēmums iepērk no Baltkrievijas, nelielā apjomā arī no Krievijas. Kovaļenko norādīja, ka uzņēmumam mēnesī patlaban nepieciešams 50 000 tonnu izejvielu.

Pirmā produkcija tiks eksportēta uz Alžīriju, bet turpmāk arī uz Eiropas Savienības valstīm un Skandināviju. Tāpat Kovaļenko informēja, ka elektriskā tēraudkausēšanas krāsns jau ir pārbaudīta, un izteica cerību, ka aprīlī tā varēs sākt strādāt divās maiņās.

Kovaļenko norādīja, ka līdz ar otras velmētavas un tēraudkausēšanas ceha palaišanu ražošanas jaudas mēnesī būs jau 45 000 tonnu, nodarbinot aptuveni 750 darbiniekus. Otrās velmētavas darbības atsākšana arī plānota jau šī gada aprīlī, sacīja Kovaļenko.

"Mūsu mērķis ir panākt ražošanas jaudas līdz pat 80 000 tonnu mēnesī, bet tas ir sasniedzams divos līdz trijos gados. Jāņem vērā situācija metalurģijas nozarē pasaulē. Patlaban plānojam koncentrēt darbību uz jau līdz šim ražotajiem produktiem un līdzšinējiem noieta tirgiem, bet nākotnē neizslēdzam iespēju meklēt jaunas tirgus nišas, piemēram, atsevišķu detaļu ražošanu automašīnām," sacīja Kovaļenko.

"KVV Group" līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins norādīja, ka tālejošs mērķis ir apgūt tirgu dažādos pasaules reģionos, ne tikai Eiropā, bet arī Ziemeļamerikā, Āfrikā un Āzijā.

"Protams, ka viens no eksporta tirgiem būs arī Ukraina, bet ņemot vērā esošo situāciju, tas patlaban nav prioritārs," sacīja Kazmins.

Jau ziņots, ka šodien ražošanu oficiāli atsāk Baltijā lielākā metalurģijas rūpnīca AS "KVV Liepājas metalurgs".

Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi. Līdz darbības apturēšanai 2013.gadā tas bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Baltijā un eksportētājiem Latvijā, veidojot aptuveni 0,7-1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to rūpnīcas darbības atjaunošana ir nozīmīgs un ilgi gaidīts notikums Latvijas ekonomikai.

"KVV Liepājas metalurgs", ko pērn oktobrī iegādājās Ukrainas uzņēmums "KVV Group", jau saražojis pirmos 5000 tonnu tērauda armatūras. Plānots, ka martā pirmā produkcijas krava tiks eksportēta uz Alžīriju, aģentūru LETA iepriekš informēja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Kovaļenklo.

Pagājušajā nedēļā "KVV Liepājas metalurgs" sāka tehnoloģisko iekārtu pārbaudes un ražošanu vienā no rūpnīcas korpusiem - velmētavā. Ņemot vērā, ka rūpnīca salīdzinoši ilgu laiku stāvējusi dīkstāvē, sākotnēji ražošana tiek atsākta izmēģinājuma režīmā, pakāpeniski palielinot tās jaudas.

Sākotnējās velmētavas ražošanas jaudas būs ap 35 000 tonnu tērauda armatūras mēnesī, nodarbinot aptuveni 550 darbiniekus.

"KVV Liepājas metalurga" ražotnes darbības atsākšana notiks divos posmos. Pirmajā posmā tiek sākta darbība velmētavā. Savukārt vēlāk tiks sākta ražošana arī tēraudkausēšanas cehā.

Holdinga "KVV Group" uzņēmumu Ukrainā galvenie darbības virzieni ir metāllūžņu iepirkšana, pārstrāde un piegāde Ukrainā un uz eksportu, metāla ražošana, celtniecības bizness un ostu pakalpojumi. Tas ir viens no līderiem Ukrainā metāllūžņu iepirkšanas nozarē, savukārt holdinga būvapjomi gadā sasniedz vienu miljonu kvadrātmetru.

Šī gada 12. janvārī Liepājā "Liepājas metalurga" maksātnespējas administrators Haralds Velmers nodeva uzņēmuma atslēgas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklim Kovaļenko.

"Liepājas metalurga" īpašuma tiesības tika pārreģistrētas Zemesgrāmatā jaunajam īpašniekam 2014. gada 29. decembrī, līdz ar to oficiāli noslēdzās arī aktīvu nodošanas process.

Tiesības slēgt darījumu par maksātnespējīgā "Liepājas metalurga" pamatražotnes iegādi ieguva Ukrainas uzņēmums "KVV Group", kas par rūpnīcas ražotni piedāvājis maksāt 107 miljonus eiro. Pagājušā gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par "Liepājas metalurga" pārdošanu.