Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Zvērinātu advokātu biroja "Borenius" mārketinga speciālists Krists Bērziņš aģentūrai LETA norādīja, ka tiesa spriedumā atzina, ka prasītāji lietā ir pilnībā pierādījuši, ka viņiem atbildētāju prettiesiskās rīcības rezultātā ir radies morālais kaitējums. Tādējādi tiesas ieskatā cietušajiem ir dodama kompensācija, ņemot vērā kaitīgās sekas, kas konkrēto darbību rezultātā radušās bērnam un viņa mātei.

Tomēr tiesa cietušo prasību apmierinājusi tikai daļēji, nolemjot no atbildētājiem kopā piedzīt 2000 eiro, tas ir, 1000 eiro no katras atbildētāju ģimenes.

"Prasītāji ir gandarīti par šādu tiesas spriedumu, tomēr uzskata, ka piespriestās kompensācijas apmērs nav samērīgs ar ciešanām, kas tiem radās atbildētāju rīcības rezultātā, un apsver iespēju pārsūdzēt spriedumu," norādīja Bērziņš. Pilns spriedums lietā bija pieejams 2. martā, un to ir iespējams pārsūdzēt 20 dienu laikā.

No katra vainotā zēna ģimenes bija paredzēts solidāri piedzīt pa 10 000 eiro, un kopumā - 20 000 eiro.

"Ņemot vērā, ka viens no lietā iesaistītajiem Jaunjelgavas vidusskolas skolniekiem jau ilgākā laika periodā izvērsis agresiju pret citiem Jaunjelgavas vidusskolas skolēniem, cietusī puse ir iesniegusi arī pieteikumu par morālā kaitējuma atlīdzību Jaunjelgavas pašvaldībai, kuras pakļautībā esošās mācību iestādes bezdarbības rezultātā pieļauta atklāta vardarbība, kā rezultātā nodarīts morāls un fizisks aizskārums," iepriekš pauda Bērziņš. Tāpat Jaunjelgavas pašvaldībai tiek lūgts atlīdzināt 7000 eiro, bet gadījumā, ja pašvaldība lūgumu pilnībā noraidīs, tad "Borenius" plāno arī šo pieteikumu sniegt tiesā.

Iepriekš aģentūrai LETA piekaušanā vainotā zēna māte pauda, ka, viņasprāt, pedagogi un skolas vadība bija ļoti pavirši informēti par notikušo un pauda apgalvojumus uz aptuvenu pieņēmumu pamata, bet skandāla turpmākajā gaitā darīts viss, lai pamatotu apsūdzošos pieņēmumus, nevis lai noskaidrotu patiesību. Viņa bija iesniegusi sūdzību Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldei par Aizkraukles iecirkņa policistu veikto darbu, taču pārvalde tā izvērtēšanu uzticējusi tam pašam Aizkraukles iecirknim, kas, pēc sievietes domām, esot absurdi, un iecirkņa atbilde, kas viss izmeklēts pienācīgi, viņai jau šķitusi loģiska, taču ne pamatota.

Jau ziņots, ka 2013. gada aprīlī Jaunjelgavas vidusskolā notika incidents, kurā piekauts pirmās klases skolēns.

Valsts policijā tika veikta pārbaude, tostarp saņemts tiesu medicīnas eksperta atzinums, kurā norādīts, ka cietušajam nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi, kas nav radījuši nopietnus fiziskās veselības traucējumus. Izvērtējot pārbaudes rezultātus un tiesu medicīnas eksperta atzinumu, konstatēts, ka divi nepilngadīgie izdarījuši administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā - maznozīmīgu miesas bojājumu tīša nodarīšana. Līdz ar to atbildīgajām Vecumnieku un Jaunjelgavas pašvaldību institūcijām tika nosūtīta administratīvā pārkāpuma lieta, lai lemtu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu abiem nepilngadīgajiem.

Valsts policija bija ierosinājusi piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus diviem nepilngadīgajiem, kuri Jaunjelgavas vidusskolā nodarīja miesas bojājumus 1. klases skolēnam.|

Gan Vecumnieku novada domes Administratīvā komisija, gan Jaunjelgavas novada domes Administratīvā komisija no policijas saņemtajā lietā konstatēja noilgumu attiecībā uz zēnu pārkāpumiem, tāpēc sestās klases zēniem sodu nepiemēroja, bet viņu mātēm piemēroja naudas sodus. Administratīvā pārkāpuma protokols abu nepilngadīgo mātēm noformēts par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, kas paredz brīdinājuma izteikšanu vai naudas sodu līdz 100 latiem. Vecumnieku novada Administratīvā komisija viena zēna mātei piemēroja sodu arī par zēna uzvedību skolā.