Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

VK norāda, ka Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Tomēr revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts.

Piemēram, ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,4 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni trīs tūkstoši eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. VK par to ir vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Revidenti arī konstatējuši, ka PMLP novēloti anulē uzturēšanās atļaujas. Novēloti anulēti 20 % pārbaudīto termiņuzturēšanās atļauju un 75 % pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Ikviena ārzemnieka pienākums ir noteiktā termiņā iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, bet, ja tas netiek izdarīts, ir paredzēta administratīvā atbildība. Vairumā gadījumu PMLP šīs personas sāk meklēt tikai tad, kad atļauja jau būtu jāanulē. Konstatēti vairāki gadījumi, kad PMLP atļauju nav anulējusi gadu vai pat desmit gadus pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.

Ar patvēruma meklētāju izmitināšanu Latvijā nodarbojas Valsts robežsardze un PMLP. Ja nav skaidra patvēruma meklētāja identitāte vai ir aizdomas, ka patvēruma meklētājs var radīt draudus valsts drošībai, Valsts robežsardze šo cilvēku ievieto slēgta režīma centrā Daugavpilī. Citos gadījumos PMLP patvēruma meklētājiem piedāvā brīva režīma telpas centrā "Mucenieki".

Latvijai par saviem līdzekļiem būtu jānodrošina minimālie standarti patvēruma meklētājiem - uzturs un higiēnas preces, izmitināšanas telpas, tulkošana, primārā veselības aprūpe un citas lietas, taču valsts nav skaidri noteikusi, kādi izdevumi jāsedz no budžeta līdzekļiem. Tas arī radījis situāciju, ka ES piešķirtie Eiropas bēgļu fonda līdzekļi, kas paredzēti papildu nodrošinājumam, lai uzlabotu patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļus, patiesībā tiek izmantoti, lai iestādes nodrošinātu minimālos uzņemšanas standartus, norāda VK.

Tas ir veicinājis atšķirīgas prakses ieviešanos patvēruma meklētāju uzņemšanā. Revidenti atklājuši, ka pakalpojumu izmaksas un saturs atšķiras atkarībā no tā, vai patvēruma meklētājs atrodas Valsts robežsardzes vai PMLP izmitināšanas centrā. Pēc revidentu aprēķiniem, viena patvēruma meklētāja tiešās izmitināšanas un uzturēšanas izmaksas Valsts robežsardzei ir 140 eiro dienā, bet PMLP – vidēji 20 eiro dienā.

Tajā pašā laikā PMLP patvēruma meklētājiem bez ģimenes ārsta pakalpojumiem ir bijusi iespēja saņemt apmaksātus arī citu speciālistu pakalpojumus un ārsta izrakstītos medikamentus, bet Valsts robežsardzē – tikai gadījumos, ja patvēruma meklētājam ir personīgie līdzekļi. Līdzīgi atšķirība vērojama, arī nodrošinot ēdināšanas pakalpojumus. Valsts robežsardze patvēruma meklētāja ēdināšanai izlieto vidēji 5,15 eiro dienā, savukārt PMLP izmaksā 2,15 eiro dienā, kas paredzēti ne tikai uzturam, bet arī higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādei.

Tāpat revidenti norāda arī uz centru mazo noslogotību. Slēgta režīma centrā "Daugavpils" vidējais vienlaikus izmitināto personu skaits 2013. gadā bija 23 % no centra kapacitātes, 2014. gada desmit mēnešos – 43 % no centra kapacitātes, bet Liepājā šim mērķim izbūvētās telpas vispār nav izmantotas. Un tā kā Valsts robežsardze plāno Rīgā būvēt jaunu centru aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanai,VK aicina izvērtēt šā projekta lietderību, nepieciešamības gadījumā izskatot iespēju paplašināt ēku Daugavpilī.

Ļoti būtisks un valsts līmenī nerisināts jautājums ir bēgļu vai alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācija - iekļaušana vietējā dzīves vidē un sabiedrībā. Valsts nav izstrādājusi ne šo cilvēku integrācijas politiku, ne arī vadlīnijās nostiprinājusi pašvaldību un nevalstisko organizāciju iesaistīšanos, secinājusi VK.

Revidenti norāda, ka ar valsts sniegto atbalstu – nepilnu gadu vai 12 mēnešus piešķirtiem pabalstiem uzturam (256 eiro mēnesī) un valsts valodas apguvei (ne vairāk par 49 eiro mēnesī) – nevar atrisināt bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušās personas integrēšanu Latvijā.

"Persona ir ieguvusi tiesības te dzīvot, bet reālu priekšnoteikumu vai palīdzības, kā to darīt, nav. Realitātē šo personu iekļaušanās Latvijas vidē un sabiedrībā ir atkarīga tikai no pieejamajiem ES fondu līdzekļiem un no nevalstisko organizāciju aktivitātes un spējas šos līdzekļus piesaistīt," teic VK pārstāvji.